Ir daudzas lietas, ko nožēloju par laiku, kuru pavadījām kopā. Es nožēloju brīžus, kad tev blakus jutos nevērtīga, manā prātā iezagās domas, ka neviens mani nekad nebūs spējīgs mīlēt, jo esmu nepareiza. Tāpat es nožēloju, ka dāvāju savu mīlestību un, pats galvenais, savas dzīves labākos un dārgākos gadus. Es nožēloju, ka kļuvu par manipulatīvu spēlīšu marineti – ieplaisāja aiza starp mani un manu ģimeni, starp mani un maniem draugiem. Un es tik ļoti sāku ticēt tam, ka tieši es esmu problemātiska. Sarežģīta. Neizprotama.
Tu biji egoistisks un nepārtraukti mani aizvainoji. Es biju naiva, nepratu mīlēt sevi, es biju izmisusi pēc mīlestības un siltuma. Kad mēs sākām tikties, es biju tik laimīga, tik pārpilna ar ilūzijām un gaidām. Man šķita, ka kopā mēs varam visu. Kad es no tevis aizgāju, es biju salauzta, apjukusi un dziļi nelaimīga. Būšana tev blakus mani noveda kādā tumšākajā manas ēnas daļā.
Tomēr, par spīti visam notikušajam, par spīti visām ciešanām, es nenožēloju. Nenožēloju šīs attiecības. Patiesībā, es esmu dziļi pateicīga tam, kas ar mani notika, lai arī tā, iespējams, bija viena no manas dzīves briesmīgākajām pieredzēm. BET. Tā padarīja mani par to, kas esmu šodien. Stiprākie metāli izliecas tieši viskarstākajās liesmās.
Tagad esmu uz SAVA ceļa. Es sevi pazīstu, un nekad vairs nevienam neļaušu pret sevi izturēties tā, kā to darīji tu. Iespējams, ka mani gandrīz aprija tumsa, bet tagad esmu atdzimusi no jauna. Jo es nonācu otrā pusē – tur, kur ir laime, empātija, iejūtība un, galvenais, mīlestība un iejūtība pret sevi.
Tas viss ir pateicoties tam, ka es tev blakus nesalūzu, lai arī tu tik ļoti centies.
Tāpēc paldies par atmiņām. Lai arī tās nav pašas skaistākās, bet tās man iemācīja daudz – tieši tu man parādīji to, cik daudz esmu pelnījusi.
Lasi arī:
- 11 nenoliedzamas pazīmes, ka viņš tevī ir absolūti IEMĪLĒJIES
- 6 iespējas kā atklāt savas dzīves mērķi, kas aizvedīs pie sapņu darba
- Vienmēr esi pateicīgs, lai arī cik dzīve brīžiem šķistu grūta
- 6 paradoksāli veidi, kā padarīt dzīvi vieglu un vienkāršu