Daudzas sievietes nespēj pārtraukt domāt par savām formām. Pat tās, kuru svars ir normas robežas, bieži cenšas zaudēt svaru. Un sievietes, kurām jau ir slaids augums, paniski baidās pieņemties svarā. Kāpēc tā notiek?
Katra no mums vēlas būt slaida, taču šķiet, ka starp planētas sieviešu populāciju šī vēlme joprojām saglabā apsēstības raksturu. Pēc britu psihoterapeita Ema Farrela teiktā, šodien 80% sieviešu ir asimptomātiski ēšanas traucējumi, 50% ievēro diētu. Viņa analizētā sieviešu aptauja no 20 līdz 30 gadiem parādīja, ka 70% no sievietēm, kurām ir normāls svars, joprojām vēlas zaudēt svaru. Katra trešā atzina, ka visu laiku ievēro diētu.
Sievietes ir pārliecinātas, ka viņu svars ir nesaraujami saistīts ar panākumiem – gan pretējā dzimuma, gan sabiedrības. Daudzi par to mēdz vainot masu medijus, glancēto presi un pat netradicionālo modes dizaineru seksuālo orientāciju… Bet, protams, tas ir tikai viens no mūsdienu sabiedrībā valdošā “jaunības un skaistuma kulta” atspoguļojumiem.
Ķermeņa sacensības
Šī ir viena no visizplatītākajām un stabilākajām asociācijām neatkarīgi no tā, kā mēs pret to izturamies: blakus veiksmīgam, turīgam vīrietim noteikti būs jauna sieviete ar modeles parametriem. Kāpēc mums ir tāds stereotips un kā tas attiecas uz realitāti?
Lasi arī: Kā sieviete neapzināti parāda vīrietim, ka neprasa pret sevi izrādīt cieņu
“Šai klišejai ir gan sociāla, gan bioloģiska izcelsme,” skaidro sociālā psiholoģe Jūlija Fedotova. – Pirmkārt, slaida figūra ir saistīta ar jaunību. Jauna pavadone blakus vīrietim apliecina apkārtējiem viņa vīrišķīgo konsekvenci, rīcībspēju.
Turklāt trausla un tieva sieviete vīrietī zemapziņās līmē uztur dominējoša stāvokļa izjūtu, iespēju patronēt – tas vīrietim palīdz jūsties spēcīgākam, pašpārliecinātam. Kas attiecas uz bioloģisko aspektu – tievu sievieti cilvēki nepazināti uztver kā brīvu, veselīgu un aktīvu. Pilnīgāka sieviete sevī nes mātišķas pazīmes – grūtniecību, bērnus, dzemdēšanu – tāpēc instinktīvā līmenī šāda sieviete tiek uztverta kā jau cita “vīrieša” aizņemta sieviete.
Tādējādi, ievērojot sākotnējo impulsu, vīrieši patiešām izvēlas tievu, aktīvu un brīvu partneri. Tas, iespējams, ir tas pats instinkts, kas virza sievietes, kad viņas cenšas zaudēt svaru, lai atrastu seksuālo partneri. Izrādās, ka tas patiešām ir vieglāk – piesaistīt vīriešu, varbūt pat daudzu uzmanību ar ķermeni.
Tas var daļēji apmierināt sieviešu ambīcijas, taču tas nepavisam negarantē ilgtermiņa attiecības, kas dod laimes un dzīves pilnības sajūtu, tas ir, uz ko vairums sieviešu patiešām tiecas. Tikai instinkta vadīts, vīrietis meklēs jaunu pieredzi. Iesaistoties ķermeņu konkurencē, šādas sievietes nolemj dzīvi bezgalīgai skriešanai pa apli.
Kad sieviete ir neapmierināta ar savu ķermeni
Visām sievietēm ir dienas, kad viņas jūtas resnas – neatkarīgi no viņu objektīvajiem fiziskajiem parametriem. Kā atzīst 34 gadus vecā Olga, “ja jūs saskaitāt, cik reizes šādās dienās es skatos spogulī un saku sev, ka esmu resna, ja klausāties, cik daudz es par to runāju, jūs varētu domāt, ka esmu sajukusi.”
“Es parasti jūtos resna, ja iepriekšējā dienā zaudēju kontroli pār sevi un apēdu kaut ko aizliegtu,” saka 26 gadus vecā Ņina. “Es ar prātu saprotu, ka vienā dienā es pēkšņi nevaru kļūt resna, bet es jūtos uzpūsta no taukiem, un jūtos līdzīga ronim.”
Daži pat hipnotiskā manierē ir pārciklējušies uz atsevišķām savām ķermeņa daļām: vēderu, augšdelmiem, augšstilbiem… Dažiem ciskas kļūst par visnepievilcīgāko ķermeņa daļu, bet citiem šķiet, ka viņu milzīgais vēders ir teju episks. Psihologi to dēvē par “selektīvo uzmanību” – kad cilvēks pārspīlētā veidā koncentrējas uz kādu trūkumu.
Izrādās, ka tas ir tipiski sievišķīgs negatīvo emociju paušanas veids: nedrošības sajūta, neapmierinātība ar savu dzīvi, nevērtība, vainas izjūta. Vīrietis šādas emocijas izrāda citādi: tās bieži pārvēršas par kairinājumu un agresiju, viņš var pārāk stipri vadīt automašīnu, kaut ko mest vai kaut ko salauzt. Sieviete, visticamāk, sūdzas par pašas gurniem, atrodot krokas vēderā un sodot sevi par kūkas gabala ēšanu.
Kad iekšējā trauksme deformē “paštēlu”
Dažreiz šī uzmanības koncentrēšanās uz ķermeņa daļām un īpašībā, sasniedz tik lielus apmērus, ka tā burtiski kļūst par izdzīvošanas jautājumu.
“Runājot psihoterapeitiskā valodā, ķermeņa struktūrā notiek izmaiņas apziņas līmenī,” skaidro geštalta terapeite Natālija Ščukina. – Sievietes iekšējā trauksme tik ļoti izkropļo viņas “paštēlu”, ka, būdama izsmelta, viņai ir bail kļūt sliktākai. Bulīmija un anoreksija ir ēšanas traucējumi, kas iet roku rokā ar mirstības līmeni līdz 20%. “Mūsdienās šāda veida uzvedība ir īpaši izplatīta jaunu meiteņu vidū, zelta jauniešu aprindās.
Kāpēc tas notiek? “Mūsdienu mātes, kuras traumē vide, kurā svara kontrole ir veiksmes rādītājs, nodod meitām savu pastāvīgo satraukumu par svaru,” turpina Natālija Ščukina. – “Šī trauksme tiek uzlikta pusaudžu nedrošībai un pastāvīgai domai: “Kā es varu labāk izskatīties?””
Turklāt nauda bieži ir galvenā vecāku mīlestības izpausme šādās ģimenēs. Zināšanas, ka “es varu nopirkt sev visu, ko vien vēlos, ēst tik daudz, cik es gribu”, pēc tam atbrīvoties no tā ar vemšanas palīdzību un neiegūt nevienu gramu, grauj ķermeņa pašregulācijas pamatus un var novest pie katastrofāla veselības stāvokļa”.
Kāpēc organismam vajadzīgi tauki?
Mūsdienās tauki ir kļuvuši par negatīvu emociju avotu daudziem vīriešiem un sievietēm. Bet starp pēdējiem pat pats vārds bieži izraisa riebuma sajūtu. Tikmēr tauki ir cieši saistīti ar sievietes ķermeņa darbību: peldošais hormonālais fons liek sievietes ķermenim krāt, pēc tam dot – un tie visi ir dabiski procesi. Taukus ir grūti kontrolēt – un tas sievietēm izraisa paniku.
“Sievietes organismā tauku procentuālais daudzums vienmēr ir nedaudz lielāks nekā vīrieša,” skaidro dietoloģe-endokrinoloģe Natālija Kalinčenko. “Tas ir saistīts ar sievietes kā mātes ģenētisko lomu, un sieviešu dzimumhormoni pilnībā tiek ražoti tikai noteiktā zemādas tauku līmenī.”
Šis līmenis visiem ir atšķirīgs, un tāpēc, mēģinot zaudēt svaru, ir svarīgi zināt, ko organismā var mainīt un kas nemainās, jo tas ir raksturīgs dabai un gēniem. Turklāt ir tā sauktie neaizskaramie tauki – slānis, kas aizsargā nervu šķiedras un mūsu iekšējos orgānus. Ja jūs zaudēsiet šos taukus, viss ķermenis būs pakļauts riskam.”
Visbeidzot, tauki ir svarīgs enerģijas avots, tie palielina veiktspēju un uzlabo pašsajūtu, ja to procentuālais daudzums organismā nepārsniedz ģenētiski noteikto normu. Ir lietderīgi to atcerēties, kad obsesīvas domas par “ienīstajiem taukiem” uzpeld mūs spoguļa priekšā.
Tas patiesībā nav saistīts ar taukiem vai par to, vai tie ir labi vai slikti. Pēc britu psiholoģes Mērijas Vudas domām, tauki mums ir kļuvuši par metaforu visam, kas sabiedrībā nav pieņemams. Kontrole ir viena no mūsdienu sabiedrības vērtībām, un tauki mums simbolizē nevērtību, gausumu, pasivitāti, nespēju kontrolēt savu ķermeni, tas ir, nespēju kontrolēt savu dzīvi.
Veidojiet attiecības ar savu ķermeni
Ciešanas no liekā svara (reālas vai izdomātas) rodas mīlestības trūkuma dēļ – šī ideja ir diezgan populāra. Daudzi cilvēki domā, ka mīlēt sevi nozīmē nopirkt sev skaistas drēbes, abonomentu fitnesa klubā un apmeklēt spa. Jā, tas viss ir svarīgi, taču tas kaut kādā veidā aizstāj mīlestību, tāpat kā naudu, ar kuru citi vecāki “mīl” savu bērnu.
Daudziem no mums, mīlēt nozīmē kontrolēt, mēs to pārņemam no bērnības, mācoties būt mīlēti, tas ir, paklausīgi, “labi”. Šo mīlestības kā kontroles izpratni mēs nododam attiecībām ar pretējo dzimumu un mūsu ķermenim.
Mūs neinteresē “kas tas ir” (ķermenis, bērns, dzīves pavadonis) – mēs esam ieinteresēti to padarīt “tādu, kādu es to vēlos”. Bet patiesi mīlēt sevi nozīmē veidot attiecības ar savu ķermeni, balstoties uz mīlestību un pieņemšanu.
Šādu attiecību modeli jo īpaši piedāvā joga: tās ķermeņa uzlabošanas ideja ir izpētīt savu ķermeni, saprast, kas tas ir, ļaut tam iegūt optimālo formu, uzmanīgi klausoties, kas, kad un cik daudz vēlas ēst, kādā režīmā un cik aktīvi ķermenim vajag kustēties un atpūsties – un pārliecinieties, ka dodat ķermenim visu nepieciešamo.
Kā stāsta speciāliste Elena Ulmasbaeva, kura daudzus gadus praktizē un māca jogu, “nodibinot šādas attiecības ar ķermeni, mēs varam atrisināt daudzas iekšējas problēmas – it īpaši tās, kas izraisa nebeidzamu satraukumu par mūsu pašu svaru”. Skaistums, harmonija, veselība un nepieciešamība kontrolēt svaru būs tikai patīkama šīs mierīgās līdzāspastāvēšanas ar jūsu ķermeni blakusparādība.
Mīli sevi un esi laimīgs
Vēlme kontrolēt svaru, lai uzturētu attiecības pārī, diez vai novedīs pie panākumiem, saka geštalta terapeite Olga Dolgopolova. Gudrāk ir virzīt savus centienus pavisam citā virzienā. ”Bērnībā maz no mums dzirdēja par to, cik svarīgi ir būt laimīgam cilvēkam. Mums teica: “Jūs varat kļūt laimīgs, ja …”
Vēlme kontrolēt svaru, lai uzturētu attiecības pārī, diez vai novedīs pie panākumiem, saka geštalta terapeite Olga Dolgopolova. Gudrāk ir virzīt savus centienus pavisam citā virzienā. ”Bērnībā maz no mums dzirdēja par to, cik svarīgi ir būt laimīgam cilvēkam. Mums teica: “Jūs varat kļūt laimīgs, ja …”
Tātad meitenēm tas nozīmēja: ja tu esi skaista, slaida, gudra, ja apprecies un gūsti sociālus vai materiālus panākumus… Vārdu sakot, laimīga var kļūt tikai noteiktos apstākļos. Bet patiesībā laimes sajūtu sevī nevar sasniegt ar dažu sasniegumu palīdzību. Pastāvīgā sajūta, ka “ar mani kaut kas nav kārtībā”, mūsos izraisa satraukumu.
Lai kaut kā tiktu ar to galā, mums tas ir jāizceļ, jāpaskaidro, jānāk klajā ar iemeslu. “Es esmu resna” ir vienkāršākais skaidrojums sievietei… Bieži vien mūsu vajadzība būt slaidai ir mēģinājums kontrolēt citu cilvēku mīlestību un uzmanību, saņemt no viņiem atzinību.
Daudzi cilvēki uzskata, ka būt slaidam ir svarīgi arī darbā: resnu cilvēku var atlaist, noraidīt. Citi domā: “Ja es esmu resna, viņš mani pametīs.” Bet, ja interesē tikai tas, lai būtu mīlēts, mīlestību nav iespējams saglabāt. Mēģinājums kontrolēt svaru, lai kontrolētu citus, nenovedīs pie laimes.
Risinājums ir paradoksāls: tas ir pagriezties pretēji ambīcijām, pārtraukt mēģinājumus “būt mīlētam” un pašam kļūt par mīlošu cilvēku. Atrodi sevī šīs mīlestības resursu, kad es mīlu, nevis tad, kad viņi mani mīl. Mēģinot sajust savu mīlestības dabu, burtiski pa druskai, apkopojot sevī mīlestības izjūtas pieredzi. Strādājot pie tā, mēs atrisinām problēmas, kuras nevar pārvarēt, kontrolējot savu izskatu – mēs iegūstam iespēju veidot patiesi dziļas, piesātinātas attiecības. “