Ir vairāki sarkanie karodziņi, kas viennozīmīgi signalizē par to, ka ar cilvēku nekādā gadījumā un nekādos apstākļos nevajadzētu uzsākt attiecības.
Ir cilvēki, ar kuriem attiecības gluži vienkārši nevajag dibināt. Un patiesībā ārkārtīgi daudzi zina, ka šādi cilvēki staigā pa zemes virsu, bet viņi nezina kā šos cilvēkus definēt. Un patiesībā jau neviens no mums 100% pilnīgu sarakstu nevarēs nosaukt. Tomēr ir skaidras un viennozīmīgas pazīmes, kas norāda uz šo mazo/lielo vārdu NEKAD.
Bet vispirms – nepieciešamā preambula
Gadās, ka cilvēki strīdās. Un ne vienmēr tam ir jānotiek skandalozi un spilgti, iespējams, tos ne vienmēr pat var nosaukt par strīdiem. Drīzāk tās ir nesaskaņas, kas norisinās starp ikvienu pāri. Bez tā attiecības nav iespējamas. Mēs neesam telepāti, dažreiz mēs viens otru nesaprotam, dažreiz saprotam nepareizi, nepareizi interpretējam, spekulējam, kaut vērpjam un tā joprojām.
Tā ir mūsu dabiska dzīves sastāvdaļa un nevajag gaidīt, ka tā kādreiz izčabēs. Tikai divdesmit gadus jaunas naivas jaunkundzes var domāt, ka kopdzīve ir medus un cukurvate. Patiesībā – ļoti mīlošu pāru starpā ir gan nesaskaņas, gan strīdi.
Pēc lielām ķildām nāk abu samierināšanās. Un tieši šeit var saprast – vai ir vērts ar cilvēku sākt attiecības, vai labāk tās uzreiz pārtraukt?
Starp citu, nedaudz citā virzienā. Cilvēki attiecību sākumā mēdz šķirties no veselā saprāta un nepamana acīmredzamas pazīmes, piemēram, tam, ka attiecības ir toksiskas. Lūk, vīrietis strīda karstumā sievieti pagrūda, bet viņa to kaut kā nereģistrēja, nepamanīja. Pēc pieciem gadiem viņš viņu sāks sists bērnu priekšā. Lūk, sieviete draudzeņu priekšā ņirgājas par savas otrās puses drēbēm – viņš to nepamanīja. Pēc pieciem gadiem viņa atlaidīs viņu no kopējā biznesa pārējo partneru acupriekšā.
Atcerieties – nedrīkst izlikties, ka šādas situācijas nav notikušas. Tās nedrīkst palaist garām. NEKAD.
Tagad atgriezīsimies pie tā pēcstrīdu brīža, kas ir maza līmlapiņa attiecībās. Kā jau sacījām – pēc strīdiem nāk samierināšanās. Un patiesībā tas notiek pēc viena un tā paša scenārija visiem. Kāds no pāra atnāk pirmais, lai piedāvātu samierināšanos. Kā tieši tā tiek piedāvāta – tas vairs nav svarīgi. Svarīgi, lai kāds sper pirmo soli. Tieši šeit izpaužas pazīme.
Lasi arī: Devalvācija: beidz sevi iznīcināt!
Kā cilvēks var reaģēt uz samierinināšanās piedāvājumu? Lielos vilcienos ir tikai divi risinājumi – piekrišana vai atteikums.
Un, ja jūs pienācāt, palūdzāt, ka, lūk, salīgstam, bet cilvēks piekrita – tas tas ir labi. Bet, ja jūs pienācāt, bet cilvēks turpina drūvēties vai pieprasa no jums īpašu atlīdzību, tad tas ir iemesls piesardzībai.
Bet pats galvenais moments ir citur. Ja jūs pienācāt, piedāvājāt salīgt un cilvēks – uzmanību! – saka, ka viņam nebija taisnība, viņš aizrāvās, aizgāja pārāk tālu, nesekoja saviem vārdiem un tā tālāk, tad ar šādu cilvēku patiešām var veido tālāk attiecības.
Bet, ja cilvēks – uzmanību! – saka, ka jums jābūt savaldīgākam, jāseko līdzi savai valodai, jādomā kā izturēties, tad no šāda cilvēka ir jābēg pēc iespējas tālāk!
Kāpēc tā? Cilvēks, kurš vismaz vārdos atzīst savu līdzdalību strīda radīšanā, principā saprot, ka attiecības ir divvirzienu kustība. Un viss, kas notiek attiecībās, ir arī divu jautājums. Šis cilvēks ir nobriedis attiecībām. Varbūt viņš vēl nav pārāk gudrs vai apzināts, bet viņš var mācīties.
Bet cilvēks, kurš ir pilnībā pārliecināts, ka vainīgs ir otrs un nekādā veidā neatzīst (un pats nesaprot) savu daļu strīdā (vai jebkurās citās domstarpībās), nav gatavs attiecībām. Viņš nav nogatavojies. Jūs varat ar viņu kopā pavadīt laiku, taču nopietnas attiecības ar viņu būs elle.
Rezumē? Attiecības var veidot ar cilvēkiem, kuri atzīst savu daļu nesaskaņās. Nav iespējams veidot attiecības ar cilvēku, kurš nesakaņas vaino tikai jūs.