Dēla un tēva attiecības ir īpašas. Vīrieši pēc būtības ir atturīgāki, viņi ne vienmēr izrāda patiesās jūtas. Bet viena lieta ir droša: dēlam ir ārkārtīgi vajadzīga tēva mīlestība, bet tēvam – dēla atzinība un cieņa. Neviens vīrietis tā līdz galam nespēs kļūt laimīgs, kamēr nesapratīs savu tēvu, bet no otras puses, šodien ļoti aktuāli ir meklēt problēmu saknes vecāku kļūdās. Kā tēvs un dēls var sakārtot savas attiecības?
Tēva spēks un dēla spēks
Iespējams, jūsu tēvs bija alkoholoķis. Iespējams, sita tavu māti. Bija stingrs pret tevi. Bet, iespējams, viņš vispār nebija klātesošs un jūs viņu nekad neesat redzējis.
Lūk, statistika, kurā varat atrast sevi:
- 30% vīriešu vispār nekomunicē ar saviem tēviem;
- 30% ir sāpīgas un sarežģītas attiecības ar saviem tēviem;
- 30% sazinās, sazvabās, sarunājās, bet viņu sarunas grozās ap iedzeršanu vai to, kāds apkures katls mājās uzstādīts.
- 10% vīriešu ar saviem tēviem ir draudzīgās attiecībās, mīl un ciena viņus.
Daudzi vīrieši ir noraizējušies, ka kādā brīdī viņu raksturā var atspoguļoties tēva uzvedība, domāšana vai kāda viņa rīcības īpatnība. Es to zinu, jo man tā ir bijis. Bet es arī zinu to, ka tad, kad tēvam pasludinām neredzamo karu, tad mēs sevi neitralizējam kā vīrieti. Vārdu sliktākajā nozīmē. Tajā brīdī mēs esam uzkāpuši uz savas vīrišķības. Tāpēc tajā brīdī mēs sākam skraidīt pa semināriem, meklējam zaudētos spēkus. Apstājies. Jāgriežas atpakaļ.
Lasi arī: 13 pazīmes attiecībām, kurām nav nākotnes
Tu nejūties kā vīrietis. Tieši tāpēc, ka tev ir problēmas ar savu tēvu. Pat tad, ja viņš ir miris, viņš joprojām simboliski dzīvo jūsu iekšienē. Tur, kur tu viņu nekad neielaid. Un tur, kur pats ļoti reti ieskaties. Tāpēc, starp citu, ir vērts atrast vietu, kurā nav cilvēku un neviens tevi nenovirzīs no lielajiem jautājumiem, kuri tev sev ir jāuzdod. Un uz kuriem pašam ir jāatbild.
Kā tēvs ietekmē dēlu?
Vai tu joprojām domā, ka tēvs tevi neietekmē? Paskaties rūpīgāk! Vai tu esi cilvēks, kurš neuzticas vecākiem vīriešiem, ko uzskata viņus par atpalikušiem? Vai tu zini kāpēc tā ir? Jo tu neuzticies savam tēva.
Vai varbūt tu neatzīsti varas iestādes un demonstratīvi pret tām sacelies? Cīnies ar tām? Vai tādēļ, ka tēvs pret tevi nija nežēlīgs un neizrādīja mīlestību?
Bet varbūt viss ir tieši otrādāk? Varbūt tu no visa spēka centies atstāt iespaidu uz apkārtējiem, izstādot savas perfekti veiksmīgās fotogrāfijas, kurās esi tik veiksmīgs un nopietns? Bet kāpēc tev tas ir svarīgi? Varbūt tāpēc, ka tu tā arī neieguvi atzinību no galvenā cilvēka, kuram bija jāsniedz tev vērtējums – no sava tēva. Tāpēc simtiem “patīk” ātri vien aizmirsīsies.
Tu kļūdies, ja domā, ka vīrišķība, kuras tev trūkst radīsies pati no sevis. Nē, tā nebūs. Vīrišķība nav dzīves vai vecuma posms. Vīrišķība ir kaut kas tāds, ko var iegūt esot kopā tikai ar citiem vīriešiem. Bet, ja jums ir problēmas ar tēvu, tad tas var būt problemātiski – atzīt citus vīriešus par cienīgiem. Ko es varu pateikt? Atvadies no vīrišķības. Ja tev nav saiknes ar citu paaudži vīriešiem, tad tev tiek atņemta senā tūkstošiem gadus vecā vīriešu kultūra. Vīriešu isntinkti. Un tos nav iespējams iegūt ar grāmatu vai semināru starpniecību.
Centies veidot dialogu ar savu tēvu. Vai vēlaties patiešām sevi saprast un iemīlēt? Apskaut vīrišķību? Atzīt, ka tev ir tiesības kļūdīties? Zaudēt mazvērtības gadu svaru. Justies kā vīrietim. Beigsiet iepriecināt apkārtējos cerot, ka tevi novērtēs un tev palīdzēs? Tad tev ir jāsāk sarunāties ar savu tēvu. Ir jācenšas saprast viņa dzīve, uzvedība un rīcības cēloņi. Viņa panākumi un neveiksmes. Ja tas nav izdarīt pieaugušā vecumā, tad tu vienmēr balstīsi savu vīrišķību uz bērnības iespaidiem un minējumiem.
Fakts ir tāds: ja savā dzīvē nenonākat līdz brīdim, kad sākat pret savu tēvu just mīlestību un cieņu, tad uz visiem laikiem paliski par zēnu.
Katrs tēvs, neatkarīgi no tā, kas viņš ir, un neatkarīgi no tā, kādu masku viņš valkā, gaidīs sevī šo brīdi, kas viņam palīdzētu pārliecināties, ka dēls viņu mīl un ciena. Visticamāk, jūsu tēvs nebūs pirmais, kurš spers soli uz priekšu. Bet es vēlreiz atkārtošu: viņš to gaidīs visu mūžu. Un tas ir spēks, kas jums ir pār savu tēvu.
Dēla spēks
Šobrīd ir modē savās problēmās vainot vecākus. Jā, mēs zinām, ka vecākiem ir absolūtā vara iznīcināt bērna pašcieņu. Tomēr ne visi zina, ka bērniem ir līdzīga vara pār vecākiem. Vai vēlaties uzzināt, kāda tā ir?
Visi tēti un mammas sagaida, ka bērni viņus novērtēs kā vecākus! Vai es biju labs tēvs? Vai es biju laba mamma? Kamēr vecākiem nebūs pozitīvs vērtējums, viņi iejauksies jūsu dzīvē, sniedzot padomus, konsultējot un kritizējot jūs. Viņi cīnīsies, lai sasniegtu augstu rezultātu, pat tad, ja viņu rīcībai ir pretējs efekts. Tāda ir dzīve.
Kas vajadzīgs tavas tēvam? Tavs vērtējums.
Viņš var izlikties vienaldzīgs, izvairīties no sarunām par jūsu attiecībām, izlikties, ka viss ir kārtībā, bet tas ir par bailēm dzirdēt sliktu vērtējumu par sevi kā tēvu. Viņš no tā baidās. Viņš zina, ka tas viņu salauzīs. Tāpēc viņš neuzsāk sarunas par to. Ja tavs vērtējums ir negatīvs, viņš cenšas neparādīt to, ka ir ievainots un viņam ir kaunss.
Kā mēs parādām savu vērtējumu tēvam? Ar mīlestības vārdiem? – ne vienmēr.
Tēvam vārdi nav svarīgi. Jūs viņam sniedzat vērtējumu citādā veidā. Viņš to nolasīs jūsu balss tonī, kādā jūs ar viņu sarunājaties pa telefonu: vienaldzīgi, vai cenšanās ātrāk beigt sarunu, aizkaitināti vai bailīgi. Viņš atpazīst attieksmi tajā vai kopā pavadītais laiks sagādā tev prieku. Vai tu pieksaries viņa ķermenim, rokām, pleciem. Tas, kā skaties viņam acīs – ar to visu tu sniedz savu vērtējumu. Labu vai sliktu.
Kas nepieciešams dēlam? Mīlestība un atzinība.
Reiz es ciemojos pie draugiem, kuriem bija gadu vecs dēlēns un es vēroju kā viņi reaģē uz viņa uzvedību. Un, kad mazulis pūta spēļu akardeonu, lika kopā figūras, skraida pakaļ vecākiem un atdarina viņus, viņi viņam applaudē, smaida un smejas kopā ar viņu, apskauj. Pat tad, kad viņš nometa telefonu uz grīdas, neviens uz viņu nekliedza. Dēliem īpaši ir nepieciešama tēva atzinība, jo viņu dēls redz mazāk. Kamēr mani kaimiņi pāri ielai gandrīz katru dienu sita un kliedza uz savu dēlu. Viņa uzvedību viņi vērtē caur loģikas, kritikas un aukstuma prizmu. Cik atšķirīgi šie divi bērni izaugs ir vairāk kā skaidrs.
Lasi arī: Vēlā mīlestība un “tukšās ligzdas” sindroms: Vai vecumdienās mīlestība ir iespējama?
Es pats, kurš uzaugu bez tēva, bez viņa mīlestības un apstiprinājuma, bieži skatos uz sevi un savu dzīvi. Un būdams jauns, es jau tagad redzu sevī lietas, kas atspoguļo neapmierināmas slāpes pēc atzinības un mīlestības: “Vai redzi, tēt? Redzi, kā es varu?”
Kā atgūt zaudēto saziņu? Problēmas vislabāk ir skaidrot tad, kad tēvi vēl ir dzīvi. Es zinu, ka daudzi vīrieši baidās atjaunot saikni ar savu tēvu. Tikai daži no mums sagaida diskusiju ar pozitīvu rezultātu. Un maz vīriešu tic, ka kaut kas var mainīties. Bet es joprojām iedrošinu – dariet to!
Nevajag problēmas sākt risināt uzreiz! Nesteidzies. Lai tas ir bīdis, kad paliekat divatā. Apkārt nedrīkst būt sieviešu. Un palūdz, lai viņš pastāsta par savu dzīvi. Kā viņš atceras savu bērnību? Kāda bija viņa dzīve? Ar ko viņš draudzējās? Kāpēc? Par viņa pieņemtajiem lēmumiem. Centies viņu nevērtēt, bet uzklausīt kā vecs draugs.
Ja nebūsi vienkāršs un atvērts, viņš sāks domāt, ka cenšaties viņu ievest lamatās. Šajā gadījumā tu nedzirdēsi īstu un sirsnīgu stāstu.
Tad dodies uz brīdi, kad pie apvāršņa parādījās tava mamma. Kāpēc viņš viņu apprecēja? Kā viņa viņu iekaroja? Un tad ej uz laiku, kad parādījies tu. Kā attīstījās tava audzināšana? Ko tēvs gribēja tev iemācīt, ieaudzināt? Iespējams, ka tēvam pat nav nojausmas, ka viņš kaut ko darīja labi vai slikti. Līdz brīdim, kad pastāstīsi, ko toreiz juti un kā tas ietekmēja tavu likteni un raksturu.
Kādā brīdī viņš var sākt strīdēties vai tevi kritizēt. Nekas briesmīgs. Tu vairs neesi mazs zēns. Turi galvu skaidru. Un turpini sarunu. Laika gaitā tu jutīsi, ka viss sāk nostāties savās vietās. Kad sapratīsi, kāpēc tēvs rīkojās tā vai citādi, tad sāksi palēnām viņu cienīt. Un dažkārt pat just līdzi. Iespējams, ka pat dzirdēsi klusu vārdus par piedošanu. Bet tam nevajag būt sarunas mērķim! Tavs uzdevums ir censties saprast savu tēvu! Kad to apzināsies un sapratīsi, tad apsolu, ka automātiski sāksi saprast aklās zonas sevī. Un, kad sāksi cienīt savu tēvu, tad būsi piesātināts ar mīlestību pret sevi.
Tavs ceļš un mērķis – saprast visu par tēvu. Nemēģini viņu nosodīt vai likt viņam ciest. Nē! Tavs tēvs ir tavas saknes. Viņam pieder atslēga uz tavu vīrišķību. Tikai sākot cienīt savu tēvu, tu sāksi cienīt vīrišķību sevī. Un tieši tev pirmajam ir jāsper šis solis. Pretējā gadījumā, viņš tā arī nomirs, klusi ciešot no tā, ka nezināka, kāds tēvs viņš bija tieši tev. Vara pār tēvu ir tavās rokās. Viss ir tavās rokās!
Katrs dēls gaida brīdi, kad sapratīs savu tēvu. Un katrs dēls savas dvēseles dziļumos ir gatavs piedot par visderdzošākajam, vājākajam, vienaldzīgākajam vai tirāniskākajam tēva. Speriet šo soli. Tas būs tavs grūtais ceļš, lai tu justos laimīgs kā vīrietis.
(Autors – Andrejs Želvetro)