Sešas zemāk izklāstītās psiholoģiskās parādības palīdzēs ne tikai labāk izprast, kāpēc katru dienu mēs atkārtojam vienas un tās pašas darbības, bet arī kļūt labākai un racionālākai sevis versijai.
Pratfela efekts
Ja esiet cilvēks ar nepilnībām, tad jūs mīlēs vairāk. Kad vēlamies uz kādu atstāt iespaidu vai pāsteigumu, tad mēs neizbēgami izceļam savas personības labākās daļas. Izrādās, ka tas ir pilnīgi veltīgi: pētījumi liecina, ka mūsu neaizsargātības un vājuma demonstrēšana, gluži pretēji, paaugstina citu cilvēku empātijas līmeni pret mums. Jo vairāk jums ir kritisku trūkumu, jo labāk cilvēki pret jums izturēsies.
Profesors, kurš runā ar auditoriju un ir manāmi satraukts, auditorijai šķiet gudrāks nekā tas, kurš runā ar ārkārtīgu pārliecību. Būt kautrīgam un darīt muļķīgas lietas pirmajā tikšanās reizē ir pierādīts, lai arī ne acīmredzams veids, kā iepriecināt savu potenciālo partneri.
Šo teoriju sauc par Pratfela efektu, un to pārbaudīja Stenfordas universitātes psiholoģijas doktors Eliots Āronsons. Kopumā kļūdīties publiski ir ne tikai normāli, bet arī noderīgi. Jebkurā gadījumā, līdz jūsu kļūdas nodarīs nopietnu kaitējumu citiem.
Pigmaliona efekts
Lielas cerības palielina produktivitāti. Psihologs Roberts Rozentāls ir pārbaudījis šo fenomenu. Viņš veica IQ testus skolās un pēc tam skolotājiem apzināti ziņoja nepatiesus rezultātus. Tie bērni, kuru IQ bija augstāks par pārējiem, uzrādīja “vidējus” rezultātus. Un tie, kas patiešām uzrādīja vidēju rezultātu, it kā uzrādīju “izcilu” rezultātu. Kas notika pēc tam?
Tie skolēni, kurus skolotāji uzskatīja par gudrākiem, sāka mācīties labāk. Tas notiek tāpēc, ka skolotāju gaidas no šiem skolēniem bija augstākas nekā no pārējiem. Pieaugošais spiediens uz skolēniem lika viņiem mācīties labāk. Rozentāla izdarītie secinājumi ir raksturīgi ne tikai izglītībai.
“Jūsu cerības veido jūsu realitāti,” viņš secina.
Kopumā, ja vēlies dzīvē sasniegt ko jēgpilnu, nāksies sev izvirzīt acīmredzami nereālus mērķus un pārvērtēt savas spējas tos sasniegt. Un tas darbosies. Turklāt zinātnieki zina, ka tie vadītāji, kuri no saviem padotajiem pieprasa nereālus rezultātus, rezultātā gūst daudz lielāku atdevi no komandas nekā tie, kuri izvirza tikai “reālus mērķus”.
Izvēles paradokss
Jo vairāk iespēju, jo mazāk esam apmierināti ar savu lēmumu. Loģiski šķiet, ka jo vairāk mums ir izvēles iespējas, jo labāk. Mums vairāk patīk veikali ar lielu sortimentu nekā mazi veikaliņi. Kad ir daudz priekšlikumu karjeras attīstībai, domājam, ka noteikti izdarīsim labu izvēli.
Taču psihologi Marks Lepers un Šīna Ajengara pierādīja, ka tas tā nav. Pētnieki eksperimentā vienai gardēžu grupai, kas devās uz lielveikalu, piedāvāja bez maksas izvēlēties vienu no sešiem dažādiem ievārījumu veidiem, otrai no 24. Pētījuma rezultāti parādīja, ka 30% cilvēku, kas izvēlējās no sešiem variantiem, bija apmierināti ar savu izvēli. No tiem, kuriem bija jāizvēlas viena ievārījuma burka no 24, apmierināti bija tikai 3%.
Šo fenomenu atklāja psihologs Barijs Švarcs. Lai saglabātos sajūta, ka viss notiek pareizi, viņš iesaka mākslīgi ierobežot iespēju skaitu. Tas, starp citu, izskaidro, kāpēc Apple tehnoloģiju lietotāji ar to ir apmierinātāki nekā cita zīmola lietotāji. Vai arī kāpēc tie, kas dodas iepirkties mazos pārtikas stendos, jūtas apmierinātāki nekā milzīgo lielveikalu apmeklētāji.
Blakussēdētāja efekts
Jo vairāk cilvēku apkārt ap kādu, kuram nepieciešama palīdzība, jo mazāka iespēja, ka kāds viņam palīdzēs. Šis efekts jau labi sen ir ilustrēts ar līdzību par žēlsirdīgo samarieti. Tas arī izskaidro daudzus traģiskus notikumus vēsturē un pētnieki to dēvē par “atbildības sajukumu”.
Ja kāds no cilvēkiem uz ielas ir nokļuvis grūtībās un viņam nepieciešama palīdzība, tad viņam ir daudz lielāka iespēja to saņemt, ja tuvumā staigā viens cilvēks, nevis tad, ja tuvumā ir cilvēku pūlis. Ja kāds kliedz pēc palīdzības un tuvumā ir milzīgs skaits cilvēku, tad katrs no viņiem labprātāk ignorēs lūgumus pēc palīdzības, jo “palīdzēs citi”. Ja lūgums pēc palīdzības tiek adresēts konkrētam cilvēkam uz pamestas ielas, tad iespēja, ka viņš uz to atsauksies, ir daudzkārt lielāka. Tas, starp citu, izskaidro lielo pilsētu bezdvēseli un aukstumu.
Šī efekta ietekmi pierādīja psihologi Bibbs Latāns un Džons Darlijs. Viņi veica eksperimentu, kurā simulēja situāciju, kad vidusskolēni skolas ģērbtuvē citu skolēnu acu priekšā piekāva “nūģi”. 85% no tiem, kas bija vienīgie pazemojuma liecinieki, steidzās cietušajam palīgā un iestājās par viņu. Bet, ja notiekošo vēroja jau divi skolēni, iespēja, ka kāds no viņiem palīdzēs, nokritās līdz 65%. Ja būtu četri liecinieki, iespēja, ka vismaz viens no viņiem iejauksies, samazinājās līdz 31%.
Kopumā, ja atrodaties sarežģītā situācijā un nepieciešama palīdzība, tad nesazinieties ar visiem, kas var palīdzēt, bet gan vērsieties pie kāda personīgi. Vienkārši sakot, labāk kliegt nevis “Palīdziet kāds!”, bet gan “Cilvēk pelēkā mētelī, glāb mani!”.
Prožektoru efekts
Cilvēki, kuru galva pastāvīgi ir domu pilna, nepamana acīmredzamās lietas. Lielākā daļa cilvēku šajā brīdī ir aizņemti, domājot par kaut ko. Atrodas sabiedrībā, bet iegrimuši savās domās, viņi pat nepamana acīmredzamās lietas, pierādījuši Kornela universitātes zinātnieki.
Vienkārši sakot, nav svarīgi, kā jūs izskatāties, ja dodaties uz biroju vai universitāti. Lielākā daļa cilvēku vienkārši nepievērsīs uzmanību jūsu izskatam. Uzmanības centrā atrodaties daudz retāk, nekā domājat. Tāpēc ir mazāk jāsatraucās par savas dzīves ārišķībām. Dārgas automašīnas vai viedtālruņa pirkšana tikai tāpēc, lai izrādītos citu priekšā ir fiasko, jo lielākoties cilvēkiem ir vienalga, kas jums pieder. Viņi ir aizņemti ar savām problēmām.
Fokusa efekts
Cilvēki pārvērtē to lietu un parādību nozīmi, par kurām viņi domā: “Nekam dzīvē nav tik liela nozīme, kā jūs domājat.” Deivids Kānemans
Cik liela ir ikdienas garastāvokļa atšķirība starp cilvēku, kurš nopelna 20 000 EUR gadā, un cilvēku, kurš nopelna EUR 50 mēnesī? Gandrīz nekāda. Protams, ka tāda ir, bet minimāla. Vai tu būsi laimīgāks, ja visu atlikušo mūžu pavadīsi mājā pie jūras? Diez vai. Tieši sakot, Kalifornijas iedzīvotāji ar vairāk nekā 300 saulainām dienām gadā nav laimīgāki par ņujorkiešiem vai čikāgiešiem.
Šo efektu, starp citu, aktīvi izmanto tirgotāji. Viņi pārliecina jūs, ka, iegādājoties šo vai citu produktu, jūs kļūsit laimīgāks. Taču diez vai viņi turēs savu solījumu.
Lai cīnītos pret šo psiholoģisko efektu, jums būs jāapgūst viena vienkārša aksioma: nekas nebūs tik svarīgs pēc gada vai pat pēc nedēļas, kā tas jums šķiet šodien. Izturieties pret dzīvi un tās satricinājumiem vieglāk un vienkāršāk. Un, jā, samierināties ar to, ka cilvēki vienkārši nevar paredzēt nākotni. Tāpēc būs labāk, ja vispār pārstāsiet veidot ilgtermiņa plānus, bet dzīvosiet šodien.
Lasi arī:
- NODEVĪBAS nozīme enerģētiskā līmenī
- Mīlestības kārtība starp vīrieti un sievieti pēc Berta Hellingera
- Kāpēc VIENTULĪBA izvēlas pašus stiprākos cilvēkus