Cilvēki vienmēr bijuši augstprātīgi, bet laikam ejot, jaunās paaudzes arvien vairāk koncentrējušās uz sevi. Lai gan egoisms ir iedzimts, būdams nekontrolēts, tas ir spēcīgs un iznīcinošs spēks, kas var kļūt par mūsu galveno ienaidnieku.
Lai mudinātu līderus un varas cilvēkus rīkoties, daudzi zinātnieki ir brīdinājuši, ka esam tuvu tam, lai vispār varētu vēl kaut ko ietekmēt, piemēram klimata sakarā.
Stīvens Hokings (1942-2018) bijis viens no skaļākajiem.
Kembridžas un Oksfordas zinātnieks bija viens no lieliskākajiem prātiem, viņa atklājumi par Visumu un melnajiem caurumiem mainīja izpratni par kosmosu. Tomēr viņš bieži izgāja ārpus sava pētniecības lauka, lai runātu par to, kādas grūtības sagaida cilvēci tuvākajās desmitgadēs.
Viņš dzīves laikā radis daudz iedvesmojošu atziņu. Lielu dzīves daļu viņš bija paralizēts, slimojot ar lēni progresējošu motoro neironu slimību amiotrofo laterālo sklerozi.
Lasi arī: 10 filmas retro stilā ar lieliskiem kadriem un sižetu
Zinātnieka (IQ – 162) ieguldījums kosmoloģijā, relativitātes teorijā un kvantu gravitācijā ir neizsakāms.
Pēdējos dzīves gados viņš arvien vairāk uztraucās par cilvēces nākotni. Viņš pauda, ka mēs ejam uz neatgriezenisku iznīcību, jo cilvēce ir savtīga un pēc būtības iznīcinoša, jo jebkura cilvēku atdeve atsaucas uz klimata pārmaiņām.
2016. gadā intervijā Larijam Kingam Stīvens Hokings teica:
„Mēs neesam kļuvuši mazāk alkatīgi un mazāk stulbi. Pirms 6 gadiem es uztraucos par piesārņojumu un pārapdzīvotību. Ir kļuvis sliktāk. Pa šo laiku pasaules iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par pusmiljardu.”
BBC intervijā viņš sacīja:
„Mēs esam tuvu punktam, kurā globālā sasilšana ir neatgriezeniska. Klimata pārmaiņas ir viena no briesmīgākajām lietām, ar kurām saskaramies, un mēs varam tās novērst, ja rīkosimies tagad. ”
Viņš uzskatīja, ka cilvēce ir tālu no vienotām, mērķtiecīgām un efektīvām darbībām:
„Evolūcija ir radījusi agresiju un mantkārību cilvēka gēnos. Nav nekādu konfliktu mazināšanos pazīmju. Militāro tehnoloģiju attīstība to padara tikai postošāku.”
Pasaules slavenākai zinātnieks min gaisa piesārņojuma briesmas, ko rada fosilais kurināmais, kas pēdējos gados ir radījis 80% iedzīvotāju piesārņotu vidi pilsētu tuvumā.
Arī runājot par mākslīgo intelektu, Hokings brīdināja, ka tas tiek izmantots nepareizajā virzienā, pasaules valdībām iesaistoties „mākslīgā intelekta sacensībās”. Viņš brīdināja: „Mākslīgo intelektu ir grūti apturēt, mums būtu jāņem vērā ētiski apsvērumi un aizsardzības pasākumi. Ja neņemsim vērā riskus, mākslīgais intelekts var būt sliktākais, kas ar mums noticis. Tas var nekontrolēti radīt ieročus vai panākt to, ka mazākums pārņem varu. ”
Neskatoties uz to, savā pēdējā grāmatā „Īsas atbildes uz lielajiem jautājumiem” viņš saglabā ticību cilvēku viedumam un inovācijām, kas apturēs mūsu iznīcību.