Mēs bijām precējušies 20 gadus un mums ir trīs bērni. Satiku citu sievieti un pametu ģimeni. Sieva iesniedza šķiršanās pieteikumu. Pāris mēnešus nodzīvoju kopā ar otru sievieti, bet laimes nav, visu laiku domāju par sievu un bērniem. Beigās neizturēju, sapratu, ka sievu mīlu, atgriezos. Viņa mani pieņēma, bet bez prieka. Manas prombūtnes laikā viņai parādījās cits vīrietis. Pret bērniem viņa sākusi izturēties slikti, no dārziņa neizņem, negatavo. Bieži bērnu lamā, kliedz bez iemesla. Visu laiku aizkavējas darbā. Mājās atgriežas tikai gulēt. Mēģinu ar viņu runāt, bet viņa neklausās, neredz.
Viss spoguļojas bērnos un esmu ļoti noraizējies par viņiem. Piedāvāju sievai no jauna sarakstīties, bet viņa to nevēlas. Viņa saka, ka vairs netaisās uzkāpt uz veca grābekļa. Sieva provocē aizvien vairāk strīdu un konfliktu.
Esmu nogurs, tik tikko turos, šķiet, ka vēl druscīt un atkal aiziešu. Bet man ir spēcīga sajūta pret sievu un bērniem. Es saprotu, ka esmu pieļāvis milzīgu kļūdu, no kuras cieš visi. Kā būt? Kā tagūt sievu? Saprotu, ka nekas nevar būt kā agrāk, bet vai tiešām mūsu dzīve tagad būs šāda?
Jānis, 37 gadi
Šķiet, ka krāpšana jums ir palīdzējusi saprast, kas ir patiesi vērtīgs. Tā atsvaidzināja jūsu jūtas, bet sieva nespēj jums piedot pāridarījumu. Ne tikai par nodevību, bet arī par kaut ko citu. Un viņai ir “likumīgs” iemesls dusmoties. Tāpat liekas, ka jūs saprotat sievas dusmas, un, klusi pieņemot viņas uzvedību, jūs it kā izpērkat vainu. Diemžēl dusmu izpausmes šādā veidā nevienam nav noderīgas.
Nedomājiet, ka dusmas laika gaitā pazudīs, ja visu klusībā pieņemsiet. Gluži pretēji, ja cilvēks uzvedas ne tā un nesastop cienīgu atraidījumu, tad viņš kļūst vēl dusmīgāks.
Pacietība šādās situācijās neglābj, bet drīzāk ir kā traucēklis. Provokatīvas uzvedības “izturēšana” nekur nenovedīs.
Jāmēģina ar sievu runāt, ļaujiet viņai atklāti pastāstīt kā viņa jutās, kad jūs aizgājāt. Kas viņai nepatika jūsu kopdzīves laikā. Tad jūs variet izteikt savas sūdzības, kas savukārt jūs aizveda līdz sānsolim.
Mēģiniet sarunāties konstruktīvas atgriezeniskās saites manierē:
Kad tur dari (konkrēta rīcība)… es jūtu (konkrēta sajūta)… es vēlētos (konkrētas vēlamās rīcības).
Visām prasībām ir jābūt pēc iespējas konkrētākām un precīzākām. Nevis: “Tu mani nemīli un nenovērtē.” Nav vērts apsriest to, ko nevar izmainīt. Lūk atgriezeniskās saites piemērs: “Kad tu nomet zeķes istabas vidū, es jūtu aizkaitinājumu. Lūdzu, ieliec tās netīrās veļas grozā.”
Būtu labi, ja jūs savas attiecības varētu apspriest psihoterapeita klātbūtnē. Ja domājat, ka neesat izpircis savu vainu, tad varat vieoties par sava veida kompensāciju. Kompensācija nekādā veidā nedrīkst ietekmēt jūsu pašcieņu vai mantisko stāvokli.
Pēc kompensācijas perioda vienojieties, ka jūs vairs neuzskatīs par vainīgo un nepieļaujiet nokrektu uzvedīvu. Iespējams, šī ir iespēja sākt attiecības jaunā līmenī. Gadās, ka krīza ļauj būt atvērtākam, vairāk runāt par savām vajadzībām un ieklausīties otrā. Galvenais, ka jūs izpratīsiet sevi un to, kas jums jālabo sevī.
Tagad par bērniem. Bērni mācās no vecākiem. Viņi apgūst vecāku ģimenes uzvedības modeli. Tāpēc mēģiniet nekārtot attiecību lietas bērnu priekšā. Šķiršanās viņiem jau bija liels šoks. Parādiet, ka neatkarīgi no tā jūs viņus neatstāsiet.
Par šo tēmu lasi arī:
- “Attiecību neatgriezeniskais punkts”: Vai ir iespējams atgriezt vīrieti, kurš aizgājis?
- Pameta vīrieties? Jeb kāpēc VĪRIEŠI nemāk šķirties…
- Sajūta, ka pasaule brūk zem kājām: 3 izejas no bezpalīdzības stāvokļa
- 13 pazīmes attiecībām, kurām nav nākotnes