Cik bieži rāj savu bērnu: “Tu esi tieši tāds pats, kā tavs tēvs”? Vai uzslavē: “Cik tu esi gudra meitene! Tāpat kā mamma!”? Atmetot jokus, ģenētiķi patiešām ir vienisprātis, ka bērni vairāk prāta manto no mātes nekā no tēva. Nesenais pētījums to pilnīgi droši apstiprina.
Pēc zinātnieku domām, intelekta gēni ir saistīti ar X hromosomu, un sievietēm tās ir divas, kas nozīmē, ka mātei ir divreiz lielāka iespēja nodot mazulim savas intelektuālās prasmes. Tas nenozīmē, ka bērns negūst tik lielu labumu no tēva intelektuālajām spējām. Pētījums liecina, ka mātes šūnām ir lielāka ietekme uz kognitīvām funkcijām (atmiņu, domāšanu, runu, uztveri) nekā tēva šūnām, bet tēva šūnām ir lielāka ietekme uz smadzeņu limbisko sistēmu (garastāvoklis, instinkti, empātija utt.).
Mūsdienās zinātnieki zina diezgan daudz interesantu detaļu par ģenētisko pārnešanu. Bet mēs neiedziļināsimies gēnu, alēļu un mutāciju dominējošo un recesīvo mehānismu terminoloģijā un skaidrojumā, bet aprobežosimies ar interesantāko – sarakstu ar to, ko bērni, visticamāk, saņem no savām mātēm un ko viņi saņem no tēviem.
Lūk, saraksts ar lietām, ko mammas saviem bērniem nodod biežāk nekā tēti.
1. Miega īpatnības
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Sleep Medicine, teikts, ka, ja māmiņai ir miega problēmas (grūtības aizmigt, bezmiegs), visticamāk, mazulim būs tādas pašas problēmas. Ja tētis ilgstoši nevar aizmigt, bieži pamostas naktī, mētājas un grozās, tad var burtiski gulēt mierīgi – bērns, kā likums, no tēva miega traucējumus nepārmanto.
2. Daltonisms
Krāsu aklums jeb krāsu redzes trūkums nozīmē, ka bērns nevar atšķirt noteiktas krāsas vai nokrāsas. Zēniem krāsu aklums ir daudz biežāk sastopams nekā meitenēm. Tas tiek pārnests pa X hromosomu no mātes, un pati māte, kas ir mutācijas nesēja, var atšķirt krāsas kā parasts cilvēks. Lai meitene ciestu no daltonisma, abiem vecākiem ir jābūt X hromosomas mutācijas nesējiem.
3. Novecošanas pazīmes
Ja jūsu mamma vecumā izskatās labi, tad jums ir paveicies, jo pastāv gandrīz 100% iespēja, ka arī novecojot jūs izskatīsieties labi. Ādas īpatnības, tās veids un novecošanās ātrums, tieksme uz grumbu veidošanos – to visu mamma nodod saviem bērniem.
4. Mēles saritināšana
Smieklīga iezīme, kas piemīt dažiem cilvēkiem – spēja saritināt mēli caurulītē – tiek nodota bērniem no viņu mātēm. Ja mamma ar mēli prot dažādus trikus, tad arī bērni varēs, ja tētis var, bet mamma nevar, tad visticamāk bērniem šī “talanta” nebūs.
5. Bedrītes
Ne visiem cilvēkiem ir bedrītes. Bet tie mīļie mazuļi, kuri piedzimst ar tādu skaistumu uz vaigiem, var pateikties savām mammām. Nav skaidrs, kādus brīnumus dara mātes ģenētika, bet tieši mātes dāvina burvīgos vaigos ar bedrītēm.
Un šeit ir saraksts ar to, ko tēti ģenētiski nodod saviem bērniem daudz biežāk nekā mammas.
1. Garums
Ir vairākas formulas, kā paredzēt, cik garš būs jūsu mazais zēns (vai meitene) pieaugušā vecumā, taču, pēc ģenētikas domām, visprecīzākais rādītājs, kas norāda, cik garš būs jūsu mazulis, ir viņa tēva augums. Garie tēti pārsvarā rada garus zēnus. Mātes augums, protams, ietekmēs arī dēla ģenētiku, ja māte būs zem vidējā auguma. Tomēr kopumā, jo garāks tētis, jo garāks dēls.
2. Zobu veselība
Vairumā gadījumu pie tā, ka bērniem ir slikti zobi, ir vainojama tēva ģenētika. Šī ir vēl viena no tām sarežģītajām formulām, ko zinātnieki vēl nevar pilnībā atšķetināt, taču, ja mammai ir žilbinoši balti zobi, kas nav pazinuši kariesu, bet tētim ir līki, dzelteni un ar noslieci uz kariesu, tad bērnam ir slikti zobi.
3. Bedrīte uz zoda
Ja bedrītes uz vaigiem saviem bērniem nodod mammas, tad bedrītes uz zoda bērniem nodod tēti. Ja tētim ir tāda bedrīte, tad, visticamāk, tā būs arī viņa dēlam vai meitai. Dažreiz, ja mammas gēni ir spēcīgāki, iespēja izveidot zoda bedri ir 50/50. Gadās, ka vienam bērnam ir bedrīte, bet citam nav. Bet, ja gan mammai, gan tētim ir bedrītes, tad bērniem garantēta viena un tā pati ģimenes zīme.
4. Cik viegli jūs pieņematies svarā?
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Communications, konstatēts, ka tauku daudzumu, ko jūs uzglabājat, īpaši ap jūsu orgāniem, daļēji nosaka gēni, ko tēvs jums nodeva. Tomēr nav nepieciešams satraukties. Jums vienkārši jābūt gatavam tam, ka, ja jūsu tētis ir liels, tad neatlaidīga vingrošana palīdzēs kontrolēt auguma aprises. Nu, brīdiniet arī savus bērnus…
5. Acu krāsa
Gēni, kas ir atbildīgi par brūnu acu krāsu, dominē pār gēniem, kas ir atbildīgi par citām krāsām. Un tāpēc, ja vienam no laulātajiem ir zilas acis, bet otram ir brūnas, tad pastāv liela varbūtība, ka brūnā “uzvarēs”. Bet! Tēta acu krāsa joprojām ir svarīgāka. Ja tēvam ir brūnas acis, tad ir gandrīz 100% iespēja, ka arī bērnam būs brūnas acis. Un, ja mātei ir brūnas acis, bet tēvam, piemēram, zaļas acis, tad samazinās iespēja, ka mazulim būs brūnas acis. Recesīvie zaļie var viegli uzvarēt, jo tie pieder tētim.
Par matu krāsu
Pastāv stingrs uzskats, ka bērni manto matu krāsu un tekstūru no savas mātes vai tēva. Bet patiesībā nedzimušā bērna matu izskatu un krāsu nav tik viegli paredzēt. Var jau būt, ka tumšmatainam pārim piedzims gaišmatains bērns! Tikai šajā gadījumā nevajag aizdomīgi saraukt uzacis un ziņkāres vadīts raudzīties sānis uz kaimiņu, ieskatieties šajā matu krāsas mantojuma tabulā, no kuras uzreiz kļūst skaidrs, ka mati ir kompleksa rezultāts; ne tikai mammas un tēta, bet arī viņu tālo senču gēnu mijiedarbība.
Pēdējā laikā ģenētiķu vidū biežāk izskan hipotēze, ka bērns vairumā gadījumu manto mātes vectēva matus. Bet šī nav īpaši uzticama prognoze. Jo mēs nedrīkstam aizmirst par rudmatēm. Ja tētis izrādīsies rudmatains, tad viņa ģenētika noteikti pārspēs gaišmataino vai blondo māti. Un pat karstas brunetes ģenētika var pārspēt, jo rudmates gēni ir diezgan spēcīgi. Bet rudmatainam bērnam nebūs divu vecāku, kas nav rudi, ak, lai kā tu cerētu uz savām vecmāmiņām vai vecvectēviem.
