Galvenā Psiholoģija “Man ir aizdomas, ka man ir autisms. Kā to pārbaudīt?”

“Man ir aizdomas, ka man ir autisms. Kā to pārbaudīt?”

edomas

“Man ir 15 gadi, un pēdējos gados esmu ievērojis, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Tad es uzzināju vairāk par tādu traucējumu kā autisms un par to domāju, jo dažas pazīmes, kas man ir ikdienā, ir aprakstītas literatūrā. Cik reizes esmu pārbaudīts – un visi uzrādīja vienu un to pašu rezultātu, ka man ir autisms (Aspergera sindroms), tas ir, viņi rakstīja, ka šī sindroma iespējamība ir ļoti augsta.

Man kļuva neērti. Tas ir, es neesmu šausmās, es nezinu, kā reaģēt, jo šķiet, ka viss ir kārtībā, bet viss šķiet kaut kā dīvaini. Bērnībā biju kā parasts bērns, tikai, kā stāstīja, es visus situ rotaļu laukumā, ja kāds ieņēma šūpoles vai neiedeva rotaļlietu. Pēc konflikta starp mammu un tēti, mans tēvs patiesībā mūs nodeva, aizstājot mūs ar kaut kādu tanti. Un manai mātei bija tik slikti, ka viņa gandrīz nomira no sirdslēkmes. Es to visu redzēju, un domāju, ka tas nenāca par labu manai bērnišķīgajai psihei. Jau 10 gadus dzīvoju bez tēva. Labi, atvainojos, ka rakstu ārpus tēmas.

Protams, es gribētu dzirdēt rezultātus no speciālista, nevis no interneta pārbaudes, bet tomēr gribu, lai mamma mani aizved pie kāda un jau pārbauda, ​​kaut vai prieka pēc. Bet es nezinu, likās, ka viss ir kārtībā, un no 9-10 gadu vecuma dīvaina uzvedība. Īpaši viņi man komentēja, ka es runāju ar sevi, eju uz pirkstgaliem vai eju ar nepareizu gaitu, vai man bija dīvaina sejas izteiksme.

Man bieži ir agresija pret cilvēkiem, vienkārši tāpēc, ka viņi eksistē vai man traucē, piemēram, šodien kāda meitene, varbūt mana vecuma, iegriezās šūpolēs, es sadusmojos un vienkārši aizgāju. Es nesaprotu, kas ar mani notiek. Es jūtos slikti un tajā pašā laikā esmu neapmierināts, un tajā pašā laikā man ir vienalga. Es nezinu, ar ko sazināties.”

Sems, 15

Sem, sveiks! Autisms ir diagnoze, ko nosaka psihiatrs. Ir vai nav – izlemt var tikai ārsts, nevis psihologs un noteikti ne tu pats.

Jūsu aprakstītā uzvedība var būt jūsu agrā bērnībā izveidojušos emocionālo īpašību rezultāts. Šķiet, ka konflikts starp jūsu vecākiem iekrita jūsu 4-5 gados, kad veidojās emocionālā sfēra. Un jūsu attīstību šajā periodā lielā mērā noteica ģimenes situācija.

Jūs varētu būt arī dusmīgs uz saviem vecākiem par to, kas notiek viņu starpā. Uz jebkuru no viņiem, kas aizvainoja otro. Tajā pašā laikā ir acīmredzams, ka jūs situāciju uztvērāt bērnišķīgi, nezinot daudzas pieaugušo uzvedības detaļas un motīvus.

Dusmas kopš tā laika nav zudušas un uzlaužas jebkurā situācijā, ja kāda cita cilvēka uzvedībā kaut kas tev neder. Tas var nebūt autisms, bet gan grūtības kontrolēt emocionālo uzvedību. Ja tā, tad jūs varat strādāt ar to. Bet, visticamāk, jums būs nepieciešams speciālists, kas palīdzēs jums attīstīt citu uzvedību, reaģējot uz dusmām un aizvainojumu, par kuru jūs rakstāt.

Veiksmi!

You may also like

This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Accept Read More