Zems pašvērtējums neļauj mums veidot veselīgas attiecības un karjeru, provocē neirozes un atkarības. Lūk, padomi, kas palīdzēs mazināt stresu attiecībās un paaugstināt uzticību.
1.padoms. Vienīgais veids, kā noskaidrot, kas jūs esat, – noskaidrot to, kas der jums.
2.padoms. Attiecību problēmu apspriešana mazina bailes tikt pamestam.
3.padoms. Iespējams, jūs nepārtraukti cenšaties saprast to, kas ir normāli. Cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu ir svarīgi apzināties, ka jēdziens “normāli” nepastāv. Efektīvi ir uzdot sev jautājumu: kas priekš jums ir patiešām svarīgi? Kas ir svarīgi jūsu ģimenei? Lielākais izaicinājums ir nevis noskaidrot, kas priekš jums ir “normāli”, bet gan to, kas vislabāk strādā priekš jums un jūsu ģimenes.
Lasi arī: Rūgtas patiesības, kuras nemīlošas mātes iemāca savām meitām
4. padoms. Pirmais solis jebkuru sliktu ieradumu pārvarēšanā ir to apzināšanās. Tā vietā, lai par sevi spriestu, mēģiniet sevi iepazīt, analizējot to, kā jūs uzvedaties. Kad cilvēks uz sevi sāk skatīties godīgi un bez spriedumiem, viņš veiksmīgāk spēj sevi nošķirt no savas uzvedības, viņš spēj mainīties, attīstīties un augt.
5. padoms. Jūtas nav pareizas vai nepareizas. Ja mēs uzskatām, ka mūsu sajūtas ir nepareizas, tad klāt šim kokteilim pievienojas vainas izjūta, kas vēl vairāk situāciju pasliktina. Dusmas, ko jūtat ir patiesas. Ja nolemjat, ka justies dusmīgam ir nepareizi un tā vietā jums vajadzētu just līdzjūtību, tas nepalīdzēs. Nav iespējams vienu sajūtu aizstāt ar otru.
6. padoms. Pilnībā pārvarēt vientulības sajūtu nav iespējams, bet ir iespējams to mazināt. Labākais veids, kā iegūt to, ko vēlaties ir sākt darīt to pašam. Ja vēlaties, lai jūs vairāk mīl, dāvājiet savu mīlestību citiem. Tas ir risks būt nepareizi saprastam un pamestam. Bet izvairoties no riskiem, jūs zaudējat iespēju mainīties. Nepietiek ar to, ka vienreiz izmēģinājāt. Apsoliet sev, ka katru dienu mazliet izkāpsiet no savas komforta zonas.
7. padoms. Ir ļoti labs grupu vingrinājums, kas parāda, ka paškritika ir ļoti subjektīva. Dalībnieki sēž aplī un uzdevums ir pilnībā vai daļēji sevi atbrīvot no īpašībām, kuras cilvēks nevēlas. Ja kādu citu šīs īpašības piesaista, viņš tās var “piesavināties”.
Piemēram, viens dalībnieks saka, ka viņš vēlas atbrīvoties no vilcināšanās, un šai īpašībai nav laika sasniegt apļa centru, jo cits jau saka, ka viņš vēlētos to pārņemt, jo, gluži pretēji, viņš ir hiperaktīvs. Kāds cits saka: “Es gribu atbrīvoties no vainas sajūtas” – un uzreiz saņem atbildi: “Man vajag mazliet no jūsu vainas. Es jūtos pārāk egoistisks. “
Šis vingrinājums atspoguļo to, ka mūsu īpašības ir jāapgust. Cik mums tās var būt noderīgas? Cik daudz tās mums traucē? Acīmredzot, vērtējot sevi un savus trūkumus, tas ne vienmēr ir objektīvi. Kad jūs pieņemat lēmumu būt pats, tad jums ir daudz vairāk iespēju.
Lasi arī: Kā saprast vīrieti: 5 fakti, kurus derētu zināt sievietēm
8. padoms. Asa reakcija uz nelielu incidentu visbiežāk ir saistīta ar mūsu pagātno. Ja, piemēram, darbā tiek pārcelta sapulce, bet jūs uz to reaģējat ārkārtīgi asi, tad parasti kaut kas līdzīgs iepriekš vienu vai vairākas reizes ir noticis bērnībā.
Jums jāuzdod sev jautājumi. Cik adekvāta ir mana reakcija uz noteiktiem apstākļiem? Vai šajā situācijā ir vērts tik asi reāģēt? Ja šie jautājumi izsauc vēlmi aizstāvēties, tad tā patiešām ir kaut kāda reakcija.
Pirmais solis ceļā uz šādu reakciju pārvarēšanu ir izprast to būtību un saprast, kas tās izraisīja agrāk. Nākamais solis ir apzināta paradumu maiņa. Pajautājiet sev, cik daudz jūs pārvalda ierastie uzvedības modeļi. Vai jūs varat doties mājās citādi? Vai arī doties uz veikalu trešdien, nevis ceturtdien, kā parasti? Vai jūs varat mainīt plānus, nedezorientējot sevi? Šī ir iespēja kļūt elastīgākam. Elastīgums vienā jomā ļauj attīstīt elastību citās jomās.
9. padoms. Analizējiet, kādi cilvēki ir jūsu dzīvē un kāda ir jūsu attiecību būtība ar viņiem. Vai jūs saņemat no citiem tik daudz, cik jūs viņiem dodat? Cik stipri vai vājāki ir šie cilvēki? Varbūt, objektīvi novērtējot apkārtni, jūs redzēsiet, ka dodat cilvēkiem vairāk nekā saņemat. Tad jums būs jāmaina savs sociālais loks un jāuztur attiecības tikai ar tiem, kas spējīgi veidot simetriskas attiecības.
Varbūt tas ir tāpēc, ka jūs pats neļaujat citiem kaut ko darīt jūsu vietā. Jūs uzskatāt sevi par pietiekami spēcīgu, lai pats par sevi parūpētos, bet ļaujat citiem piedalīties jūsu dzīvē.
10. padoms. Ja jūs dienu pēc dienas sev sakāt: “Kāpēc es palieku pie šī cilvēka? Kāpēc es nevaru no tā visa atteikties? ” – ir vērts paanalizēt jūsu attiecības. Cilvēki, kuri nav pelnījuši mūsu lojalitāti, bieži izturas pret mums ļoti kritiski. Viņi bieži mūs kritizē. Esiet piesardzīgs, to dzirdot – par kuru cilvēku īsti runā? Vai viņa izteikumi tiešām attiecas uz jums, vai viņš projicē uz jums savus trūkumus?
Sāpes, skumjas vai dusmas var piederēt tikai tam, kurš tās piedzīvo. Šīm sajūtām nav jābūt jūsu, jūs varat parādīt tikai iejūtību un līdzjūtību. Iespējams, ka jūs esat ievilkts neveselīgās attiecībās, spēlējoties ar vainas apziņu. Ja, pamatojoties uz šo sajūtu, ar jums manipulē, jūs sākat domāt, ka esat kaut ko parādā kādam citam. “Viņš bija laipns pret mani. Viņš par mani parūpējās.”
Šādu situāciju dēļ nav jājūtas vainīgas. Jūs neesat cilvēkam parādā par atbalstu. Ja jūs jūtaties atbildīgs par citu atbalstu, tad jūs tajā pašā laikā atzīstat: “Es nessmu vērtīgs.”
11. padoms. Jūs iegūsiet pārliecību par sevi, ja spēsiet atrisināt sev izvirzītos uzdevumus. Uzdevumi var būt vienkārši vai sarežģīti, taču jums jābūt pārliecinātiem, ka tie ir sasniedzami.
Ne vienmēr viss izdodas. Ja kaut kas izdevās, tas ir lieliski un tas nenotika nejauši, jūs esat pelnījuši savus panākumus. Apbalvojiet sevi par to, ka darāt lietas. Vienmēr paturiet prātā lietas, kuras jūs darāt labi. Neignorējiet tās. Izmantojiet tās kā pamatu, lai kļūtu par veselu cilvēku. Ja jums neizdevās, jums jāiziet no šīs situācijas un jāmēģina kaut kas jauns. Tam nevajadzētu jūs izpostīt.
Dženeta Voitica (1939–1994) 1980. gados pirmā pētīja bērnu un alkoholiķu radinieku problēmas. Impulss bija viņas vīra alkoholisms. Voitica atklāja, ka alkoholiķu un vientuļo vecāku ģimenēs auguši bērni, kā arī ģimenēs, kurās viens vai abi vecāki cieš no atkarībām un fobijām, parasti aug ar zemu pašnovērtējumu un viņiem ir lielas grūtības sazināties ar citiem cilvēkiem. Viņas grāmata “Pieaugušie alkoholiķu bērni” kļuva par bestselleru.