Ko darīt, ja esat kļuvuši par “ghostinga” upuri: 5 psihologa padomi

Ghostings (no angļu val. ghosting; ghost — “spoks”) ir pēkšņa saziņas pārtraukšana bez redzama un objektīva iemesla. Pieaugot tiešsaistes komunikācijai, arvien biežāk dzirdam situācijas, piemēram: “Mums viss bija kārtībā, bet pēkšņi cilvēks pazuda” vai “Es nevaru uz viņu paļauties, viņš pastāvīgi mani ignorē.”

Ko darīt, ja tas ir noticis arī ar jums? Kāpēc cilvēks pēkšņi pazūd?

Psiholoģiskie iemesli šādai rīcībai var būt dažādi, piemēram:

Bailes. Ignorētājam var būt bailes no atraidījuma, tāpēc viņš zemapziņā izvēlas pirmais atraidīt otru cilvēku.
Neatbildētas jūtas. Cilvēks nejūt simpātijas pret otru un izvēlas savam emocionālajam stāvoklim visdrošāko veidu, kā pārtraukt saziņu.

Manipulācija. Sarunu biedrs var apzināti izmantot šādu uzvedību kā manipulācijas veidu, lai piesaistītu jūs sev vai sasniegtu kādu mērķi. Neatkarīgi no tā, kādi ir ignorētāja iemesli un motīvi, šādas rīcības pamatā visbiežāk ir viņa galvenais psiholoģiskais aizsardzības mehānisms – iekšējs aizliegums uz konfliktu, dusmu un aizkaitinājuma izrādīšanu.

Konflikts ne vienmēr nozīmē skaļu strīdu. Atsacīšanās izpildīt kāda lūgumu, atteikuma paskaidrošana, attiecību noskaidrošana un personīgo robežu noteikšana – tas viss arī ir konflikta forma. Un šādai atklātai komunikācijai cilvēkam ir nepieciešams psiholoģisks resurss. Ļoti bieži ignorētājam tik ļoti bail atklāti paust savu nostāju un tieši komunicēt, ka viņš izvēlas no tā izvairīties. Viņa psihe izvēlas aizsardzību.

Kas notiek ar cilvēku, kuru sāk ignorēt?

Diemžēl tiem, kurus ignorē, šis process reti paiet bez sekām. Ghostinga upurim paliek tā sauktais “atvērtais gestalts” – neatrisināts jautājums, neapmierināta vajadzība, kas rada neskaidrības, nestabilitātes, trauksmes un pat nepilnvērtības sajūtu. Šīs emocijas var prasīt daudz psiholoģiskās enerģijas un dažos gadījumos pat mocīt cilvēku.

Cik lielu kaitējumu ignorēšana nodarīs, būs atkarīgs no konkrētā cilvēka psiholoģiskās noturības: kādos apstākļos viņš ir audzis, vai ir izgājis psihoterapiju, vai spēj pats regulēt savas emocijas.

Kā viena no ignorēšanas sekām var aktivizēties “domu karuselis”: “Kāpēc viņš tā izdarīja?”, “Ko es izdarīju nepareizi?” – psihe nemitīgi mēģinās atrast loģisku skaidrojumu notikušajam. Un, lai gan racionālu izskaidrojumu parasti var atrast, emocionālā līmenī var saglabāties “atvērtais gestalts”, kas izraisa trauksmi.

“Kāpēc ignorē tieši mani?”

Ghostings var skart jebkuru cilvēku – tā vienkārši gadās. Taču, ja pamanām, ka līdzīga situācija atkārtojas atkal un atkal un izraisa mūsos ļoti spēcīgas emocijas, iespējams, lieta nav tikai ignorētājā, bet arī mūs pašos.

Atraidījuma trauma rodas, ja kāds nozīmīgs cilvēks mūsu pagātnē bieži izrādīja pret mums noraidījumu, aukstumu, kritiku vai pat vardarbību. Šīs bērnības pārdzīvojumi ar laiku ir “iekapsulējušies” kā trauma, un tagad pieaugušā vecumā tie aktivizējas pat tad, ja ignorē mūs svešinieki.

Par atraidījuma traumu mēs neesam vainīgi. Taču mums ir atbildība par tās dziedināšanu, piemēram, psihoterapijā.

Pirms turpināt lasīt rakstu, pārbaudīsim, cik labi sapratāt materiālu! Vai varēsiet izpildīt mūsu testu un atšķirt ghostingu no citiem emocionālās vardarbības veidiem?

Ko darīt, ja jūs “ghosto”: 5 padomi

Ieslēdziet “skatu no malas”
Iedomājieties, ka šādā situācijā esat nonācis nevis jūs, bet jūsu labs draugs. Paskatieties uz notikušo no viņa skatpunkta. Pievērsiet uzmanību jaunām detaļām un padomājiet, ko jūs ieteiktu šim draugam, ja viņš būtu jūsu vietā.
Analizējiet ignorēšanas biežumu
Vai šāda otra cilvēka uzvedība ir notikusi pirmo reizi? Vai tas atkārtojas bieži? Ja tā ir vienreizēja vai reta situācija, iespējams, to var izskaidrot un nākotnē atrast kompromisu.
Pārbaudiet kontekstu. Vai jūsu gaidas no šī cilvēka ir pamatotas? Piemēram, ja tas ir kolēģis, kura ignorēšana apdraud svarīgu uzdevumu izpildes termiņus, vai tuvs cilvēks, blakus kuram jūs vēlaties justies droši, tad jūsu vēlme netikt ignorētam ir pilnīgi saprotama. Bet ko darīt, ja jūs ignorē cilvēks, kuru nemaz nepazīstat un ar kuru nemaz neplānojāt uzturēt kontaktu? Šādā gadījumā tērēt savus emocionālos resursus, gaidot adekvātu komunikāciju, nav jēgas.
Padariet “neredzamo redzamu“. Ja jums patiešām ir svarīgi pārtraukt ghostingu jūsu virzienā, visefektīvākā stratēģija ir atklāta komunikācija. Jūs varat tieši izteikt savas bažas un skaidri lūgt otru cilvēku rīkoties citādi. Piemēram, jūs varat teikt: “Es redzu, ka mani ziņojumi paliek bez atbildes ne pirmo reizi. Tas man rada diskomfortu. Man rodas iespaids, ka mani vārdi tev nav svarīgi. Vai varu lūgt tevi atbildēt uz maniem jautājumiem?” Protams, konkrētu frāžu izvēle šādai atklātai komunikācijai ir atkarīga no jūsu attiecību konteksta. Ja sākumā ir grūti izteikties mutiski, laba ideja ir trenēties formulēt tiešus lūgumus rakstiski.
5. Izpētiet savas emocijas. Ja ignorēšana izraisa jums spēcīgas emocijas, mēģiniet sev pajautāt: “Cik vecs(-a) es jūtos šobrīd?” Jūs varētu būt pārsteigti par iekšējo atbildi. Iespējams, psihe tūlīt pat atsauks kādu pagātnes vecumu. Pārdomājiet: Kas tajā laikā notika jūsu dzīvē? Ar ko notika līdzīga situācija, kas izraisīja tās pašas emocijas? Kam patiesībā šīs jūtas šobrīd ir adresētas? Šāds pašanalīzes process var palīdzēt jums saprast savu spēcīgo reakciju un identificēt pagātnes traumu, kas joprojām ietekmē jūsu pārdzīvojumus. Mācīties pārvaldīt intensīvas emocijas, mainīt savas uzvedības reakcijas un mazināt pagātnes traumatiskās pieredzes ietekmi ir iespējams, strādājot ar psihologu terapijas procesā.