Jebkuras attiecības sākas ar skaistumu, ekstravaganci, pievilcību, magnētismu, šarmu, iedvesmu un spārniem aiz muguras.
Bet šīs sajūtas ir gaistošas, jo viss plūst un attīstās. Ieskaitot attiecības. Sākas pieslīpēšanās, ikdienišķie mājas darbi aizvien vairāk izvirzās priekšplānā, dzīves uzdevumi aizvien vairāk rindojas viens pie otra un piedevām uz sliekšņa stāv dažādi šķēršļi.
Muļķīgi ir uzskatīt, ka vīrietis vienmēr būs tāds pats, kāds viņš bijis attiecību sākumā. Tāpat arī sieviete nekad nestāv uz vietas.
Tikai ļoti bieži sagadās tā, sievietes pašas savas pārmaiņas nemaz nemana, bet pieprasa no vīrieša to pašu, kas bijis starp viņiem sākumā. Iespējams, ka tas nebūt nav atklātā formā, tomēr tā vai citādi nemitīgi notiek atgriešanās pagātnē – uz sākuma perodu, tad sākās dažādu neatbilstību meklējumi un sieviete sapņo, ka vēlas atgriezties sākumā… Jo kaut kādu iemeslu dēļ tieši sākums šķiet pārpildīts ar mīlestību un cieņu, bet tagadējās attiecības – blāvas, brīžiem neglītas, bez tik sakāpinātām emocijām.
Tomēr faktiski attiecību sākums nemaz nav mīlestība, tie ir hormonu uzplūdi, interesantais, pievilcīgais, kaut kas jauns, kas pēkšņi ir ielauzies dzīvē. Tā nav īstenība, jo abi attiecību dalībnieki sākumā ir sevis labākās versijas – bez problēmām, ievainojumiem, neveiksmēs un nepatīkamām rakstura iezīmēm.
Nopietnas un spēcīgas attiecības veidojas visas dzīves garumā. Tās mainās tāpat kā dzīves apstākļi. Nav iespējams, ka dzīve rit savu ritējumu, notikumi attīstās, bet attiecības mūžīgi paliek sākumpunktā.
Sievietes bieži par to aizmirst un uzmet lūpu, ka vīrietis attiecībām vairs nepievērš uzmanību, ka nav laika romantikai, komplimentiem. Pirmais jautājums, izkāpjot no gultas, kā vairāk nopelnīt, kā virzīties uz priekšu un būt “svarīgākam”.
Sapratnes un atbalsta vietā sieviete sāk raidīt aizvainojumu – dusmu lēkmes, asaru uzplūdus un nebojektīvus salīdzinājumus ar pagātni un tagadni.
Vienreiz, otrreiz, trešo reizi. Un pēc kāda laika sieviete pārvēršas ne tikai par savas pagātnes ķīlnieci, bet arī par upuri. Un, kā mēs visas zinām, tad vīrieši šādas lēkmes nemīl. Likumsakarīgi, ka vīrietis sāk attālināties – pazūd darbā, datorspēlēs vai pat pudeles dibenā. Viņš no visa spēka cenšas tikt prom no tā, kas viņam ir nepatīkams.
Sieviete kļūst par vēl lielāku upuri, jo situācija kļūst vēl sliktāka. Par mīlestību un cieņu vairs nevar būt ne runas.
KAD SIEVIETE ATRODAS UPURA STATUSĀ, VIŅA ZAUDĒ JEBKURU IESPĒJU KAUT KO MAINĪT!
Kopumā tas attiecas uz jebkuru jomu: darbu, veselību, attieksmi utt.
Cilvēks-upuris vairs neko neizlemj, jo pilnībā nodevies emocijām, savu domu, iztēles un nelaimīgā likteņa varā. Viņam šķiet, ka viņš ir visnejēdzīgākais, nemīlētākais un nolemtākais cilvēks. Atļaujoties šādām domām, tu trenē sevi ar katru dienu arvien vairāk un vairāk iekrist šajā stāvoklī. Šajā stāvoklī ir pazudis prieks, mīļākās lietas, interese par dzīvi, mīlestība un rūpes par sevi. Viss iet prom. Dienu no dienas tu kalsti.
Un neko mainīt nevar.
Un tā gribas un mīlestību un cieņu!
Starp citu, kur ir tīra mīlestība, tur vienmēr ir cieņa. Tāpēc, lai arī kāda situācija dzīvē notiktu, nekad neļauj sev kļūt par upuri, nepasludini sevi par tādu ar visām dvēseles un sirds šķiedrām. Neupurējieties un nemēģiniet šādā veidā izpelnīties mīlestību, cieņu, uzmanību utt. Tu vienkārši visu sabojāsi. Un pats galvenais, tu sabojāsi sevi un savu veselību, skaistumu, dzīves slāpes, interesi un pašcieņu.
Jebkurā vissarežģītākajā situācijā, pat ja gribas gaudot no aizvainojuma, saglabā savu cieņu un prātīgi skaties uz šodienas dienu, nesalīdzinot ar to, kas bija pašā sākumā un sen. Jā, var raudāt, var izrādīt emocijas, pat vajag. Bet ne tādā veidā, kas nostāda tevi upura pozīcijā. Nevienam nepatīk vāji cilvēki, kuri sevi neciena. Pat mūsu tuvākie cilvēki.
Upuri gribas pažēlot. Sākumā. Pēc kāda laika gribas bēgt no upuriem. Noteikti neviens nevēlas palikt kopā ar šādiem cilvēkiem uz mūžu. Upuri nav spējīgi mainīties, jo ieaug savā lomā un atrod tajā interesi, jēgu un daudzus citus brīnumus, paši to nepamanot. Bet adekvāti, izturīgi, sevi cienoši cilvēki ir spējīgi uz brīnumiem: viņu viedoklis ir svarīgs un interesants, ar viņiem gribas virzīties uz priekšu, viņi iedveš cieņu.
Lasi arī:
- “Bijušais vīrs piedāvāja kļūt par mīļākajiem. Kā iziet no šādas situācijas?”
- (NE)KLAUSIETIES vecmāmiņās: kāpēc mūsdienu mammas biežāk izdeg
- “Mana māte pastāvīgi krāpj manu tēvu un visu laiku man kaut ko pārmet. Es viņu IENĪSTU!”