21. gadsimta vecāki ir pieraduši pastāvīgi just vainas apziņu: viņiem pastāvīgi tiek atgādināts, ka “agrāk bija grūtāk audzināt bērnus”.
Ja salīdzinām vecāku statusu šodien un pirms 40-50 gadiem, tad no ikdienas viedokļa mūsdienu mammām un tētiem ir vieglāk dzīvot. Veļas mašīnas, autiņbiksītes, bērnu pārtika, kaudze sīkrīku mazuļa attīstībai un kopšanai. Tomēr vecāki atzīst, ka šī loma viņiem rada stresu un rada daudzas grūtības. Šķiet, pat vairāk nekā vecākajai paaudzei. Kāpēc tā ir?
“Ir situācijas stress – piemēram, bērns saslimst,” skaidro psiholoģe. “Tas ir stress, ko izraisa konkrēta situācija vai apstākļi. Šī situācija laika ziņā ir ierobežota. Un ir vecāku stress – tas ir stress no vecāku lomas kā tādas. Tas rodas vienkārši no tā, ka cilvēks ir vecāks, viņam ir bērni un tie ir jāaudzina.”
Psihologs skaidro, ka situāciju pasliktina tas, ka cilvēki joprojām ir pie pilna prāta un saprot, ka objektīvi tam nevajadzētu būt tik grūti, jo kopumā viss ir kārtībā. Un tad vēl vecākā paaudze, kas visu laiku atgādina, ka kādreiz bija grūtāk. Sula tika izspiesta caur marli, un autiņbiksītes tika mazgātas ar rokām, un zeķubikses tika šūtas. Un nekas, viņi mūs visus kaut kā izaudzināja – veselus, laimīgus. Un bez jebkādām sūdzībām, stresa un izdegšanas.
“Un cilvēks sāk šaubīties par sevi:” Vai ar mani viss ir kārtībā? Kāpēc es sabrūku tik ērtos apstākļos?””- saka psiholoģe. “Taču šeit ir ļoti svarīgi saprast kontekstu un neaprobežoties ar skaidrojumu “ar mani kaut kas nav kārtībā”, jo tad lielai daļai cilvēku “kaut kas nav kārtībā”. Varbūt tam ir kāds sistēmisks iemesls un loģika.”
Un jo jaunāks bērns, jo lielāks darba apjoms. “Šķiet, ka nekas īpašs nav noticis. Bērns neslimo, neskandalizē, tikai dažas stundas ar bērnu, stāsta psiholoģe. “Tajā pašā laikā jūs jūtaties izsalcis, nedzēris karstu tēju, ar neķemmētu galvu… Kad mātei ir tāda slodze katru dienu, un tas ir līdz apvārsnim, bez izredzēm, ka parādīsies palīdzība un kļūs vieglāk, ar sevis atstāšanu otrajā plānā, tas novedīs pie spēku izsīkuma.”
Un jāņem vērā arī tas, ka šodien vecākiem nav skaidru vadlīniju, vienotas audzināšanas shēmas: ārsti saka vienu, pieredzējušās draudzenes citu, vecmāmiņas trešo. Turklāt tagad ir pieņemts ilgāk palikt mājās ar bērnu, tas ir, jaunā māmiņa, šķiet, atrodas izolācijā 1,5 vai pat 3 gadus. Tas viss noved pie emocionāla izsīkuma un izdegšanas. “Vecāku stresa līmenis ir daudz mazāk atkarīgs no tā, kas notiek ar bērnu (kā viņš uzvedas, ar veselību), nevis no tā, kā vecāks jūtas un vai viņš vispār tiek galā ar dzīvi,” brīdina psiholoģe.
Kāda ir jūsu pieredze?
Lasi arī:
- “Mana māte pastāvīgi krāpj manu tēvu un visu laiku man kaut ko pārmet. Es viņu IENĪSTU!”
- Kā kļūt par VEIKSMINIEKU: 10 veidi, kā to pievilināt un “uztrenēt”
- “Pēkšņas BAGĀTĪBAS sindroms”: kad nauda ir stress