Pildīt mājasdarbus bez čīkstēšana un pierunāšanas, pie tam vēl gūstot no tā baudu? Jā, tas ir iespējams! Pamēģināsim?
Kā piespiest bērnu pildīt mājasdarbus, ja viņam tas nemaz nepatīk? Izglītojošā bloga Parenting For Brain autore Pamela Lī ir pārliecināta: lai motivētu bērnus, mums vispirms ir jāmaina pašiem savs domāšanas veids. Vajadzētu aizdomāties lūk, par ko: patiesībā skolas apmeklēšanas mērķis – tā nav iestāšanās augstskolā, laba darba meklējumi vai stabili ienākumi nākotnē (lai gan arī šīs lietas ļoti noder). Tā ir prasme iegūt zināšanas, jaunu priekšmetu apguve un pat personības izaugsme. Ja bērnam nepatīk skolā, tie būs 12 mocību gadi. Un jo agrāk jūs spēsiet viņam parādīt arī citus variantus, jo labāk. Piemēram, tā:
1.Nesauciet mājasdarbus par jūsu bērna “darbu”. Reizēm vecāki saka apmēram tā: “Man ir savs darbs, kur es nopelnu naudiņu. Bet tev ir savs – tu šobrīd vēl mācies.” Taču tad, kad jūs to nosaucat par “darbu”, jūs ar to apzīmējat , ka tā būs slodze, pienākums, nevis labpatika, bet tur, kur ir pienākumi, ne vienmēr ir labs noskaņojums.
2.Nesakiet: “Vispirms mājasdarbi, un tikai tad rotaļas!” Nostādot mājasdarbus atsevišķā kategorijā no rotaļām, jūs atkal akcentējat to, ka tas nav nekas patīkams, jo tas ir darbs, nevis izklaide. Taču rotaļa patiesībā ir ne mazāk svarīga bērna attīstībai, kā derīgas nodarbes un mājasdarbi. Labāk izskaidrojiet bērnam, cik svarīgi ir darīt gan vienu, gan otru, gan spēlēties, gan mācīties (protams, spēlēt ne tikai viedierīces, bet neaizmirst arī par fiziskajām aktivitātēm). Piedāvājiet skolniekam pašam izlemt, kādā secībā salikt rotaļas un mācības dienas laikā – taču ar noteikumu, ka līdz vakaram visam ir jābūt izdarītam.
Patstāvība lēmumu pieņemšanā – tas ir svarīgs motivācijas faktors!
3.Neizmantojiet nenotiekošas mācības kā balvu. Reizēm tā dara skolotāji – ja klase stundā ir labi pastrādājusi vai kāds no skolniekiem ir izcēlies, tad mājasdarbs tiek atcelts. Bet mājasdarbu jau uzdod tieši tāpēc, lai nostiprinātu stundā gūtās zināšanas.
Tas nav sods un nav nekas nepatīkams, pēc kura regulāri balvā ir nepieciešama atpūta.
4.Nerājieties un nemanipulējiet. Neiniciējiet konfliktus un nespiediet bērnu pildīt mājasdarbus par kaut ko sodot. Piespiešana, strīdi un uzpirkšana novedīs vienīgi pie pretēja rezultāta un pazeminās paša bērna iekšējo motivāciju.
5.Ļaujiet sastapties ar dabiskajām sekām. Ja skolnieks kategoriski atsakās pildīt uzdevumu, parunājiet par to, kas tādā gadījumā notiks. Vai skolotāja rāsies? Vai būs slikta atzīme? Viņam nāksies skolotājai paskaidrot, kāpēc mājasdarbs nav izpildīts, un tas var būt visai nepatīkami, bet jūsu blakus nebūs? Varbūt viņam būs sarežģīti izprast jauno tēmu, kas klasē tikusi apspriesta? Vai apgūtais materiāls bez treniņa vienkārši ātrāk izkūpēs no galvas? Mājasdarbi ir svarīgi mācību, nevis “ķeksīša” dēļ.
6.Pildiet mājasdarbus kopā ar bērnu. Nevis vienkārši skaidrojiet bērnam, ka mājasdarbi ir svarīgi, bet parādiet to ar savām darbībām. Un vēl sakiet, ka jūs ļoti novērtējat to laiku, ko jūs pavadāt kopā, darot kaut ko lietderīgu. Un vēl atcerieties, ka šis ir laiks jūsu saskarsmei! Jūs sev variet nopirkt tieši tādu pašu darba burtnīcu komplektu un sarīkot sacīkstes ātrumā un glītumā, vai arī pildīt mājasdarbus pēc kārtas. Vai arī tīšām pieļaujiet kļūdas un piedāvājiet bērnam pārbaudīt jūsu darbu. Un protam, no sirds priecājieties viens par otra panākumiem!
7.Padariet mājasdarbu pildīšanu jautru un pozitīvu. Ir daudz veidu, kā padarīt mājasdarbu pildīšanu interesantu: izdomājiet paši savus uzdevumus ar smieklīgiem nosacījumiem, attēlojiet mācību ainiņas starp rotaļlietām, zīmējiet komiksus – arī mājasdarbi var būt jautri. Kāda māmiņa pat izmantoja uzdevumus kā balvu par labu uzvedību – tikai tad meitiņa varēja saņemt savu burtnīcu ar mājasdarba uzdevumiem. Un, protams, ir ļoti svarīgi ticēt, ka mājasdarbi var sniegt gandarījumu.