Toksiskas attiecības ietekmē visu vecumu cilvēkus. Bet visdziļāko traumu var piedzīvot bērnībā no toksiskiem vecākiem un visbiežāk mātēm. Kā pārvarēt psiholoģiskās traumas un atbrīvoties no važām? Par soļiem, kas jāsper ceļā uz brīvību.
Ja bērnības traumas netiek pārstrādātas, tad negatīvās “pēdas” var palikt jūsos uz mūžu. Ja jūtat, ka pienācis laiks kaut ko mainīt, tad nedomājiet, bet rīkojieties.
Ir situācijas, kad mātes pret bērniem izturas pārāk nežēlīgi un negatīvās atmiņas nu jau pieaugušie bērni sevi nēsā līdzi visu mūžu. Tas bieži apgrūtina veselīgu, harmonisku attiecību veidošanu ar citiem. Pēc kādām pazīmēm ir iespējams noteikt problēmas klātesamību?
Jūsu bērnības atmiņas saistās ar ko negatīvu.
Ja atceroties savu māti jūs pārņem trauksme, kairinājums, bailes, tad problēma noteikti pastāv. Vai jūs bieži pieķerat sevi greizsirdības jūtās pret tiem, kuriem ar vecākiem ir labas attiecības?
Lasi arī: Kāpēc mammām-egoistēm ir vislaimīgākie bērni?
Vai domājiet, ka esat jau sen mātei piedevis un mēģiniet atrast trūkumus sevī? Visticamāk, ka jūs vienkārši ecntieties apspiest negatīvās emocijas, sauciet un uzskatiet sevi par grūti audzināmu bērnu. Mammai bija daudz problēmu, raižu utt. Šādas domas neārstē jūsu traumu, bet palīdz atvērt acis uz realitāti.
Uz konfliktiem jūs reaģējat ar padevību vai agresiju.
Bērni, kurus audzina toksiski vecāki, bieži izvēlas disfunkcionālas konfliktu risināšanas metodes. Ja jūs cenšaties par katru cenu izvairīties no konfliktsituācijām, tad bērnībā jūs esat bijis salauzts. Jūs esat gatavs sevi atstāt novārtā un mēģināt neaizvainot citus. Ja jūsu gars nav salauzts, tad, visticamāk, jūs esat iemācījušies konfliktā ieņemt pasīvu pozīciju, bet, ja nepieciešams, esat gatavs izrādīt agresiju, lai neviens cits nevarētu jums nodarīt pāri.
Jūs uzmanīgi slēpjat savu pieķeršanos.
Toksisko māšu mīlestība bieži ir nosacīta, tās izpausme ir atkarīga no bērna uzvedības. Bet gadās, ka māte neizrāda mīlestību, pat ja bērnam kaut kur ir labi veicies. Rezultātā daži bērni mēģina panākt apstiprinājumu ar jebkādiem līdzekļiem, bet citi cenšas vispār izvairīties no kontakta ar tuviniekiem. Bet jebkurā gadījumā bērni sāk ticēt, ka mīlestība ir deficīta prece un pieaugot šīem cilvēkiem ir grūti pieņemt mīlestību no citiem.
Galu galā šķiet, ka “pasaka” var beigties katru brīdi, un šīs emocionālās svārstības traucē veidot veselīgas attiecības ar partneriem – cilvēks sāk vai nu slēpt savu pieķeršanos, vai vainot partneri jebkura ērtā iemesla dēļ.
Jums patīk savstarpēji atkarīgas attiecības.
Šādas attiecības rodas starp pasīvo un aktīvo partneri. Abi ir emocionāli atkarīgi viens no otra. Vienam jāsaņem viss, otram jādod. Toksiskās ģimenēs māte ir aktīva partnere, viņa dara visu, lai viņa pastāvīgi būtu vajadzīga un tādējādi traucētu veselīgai attīstībai. Saistībā ar šādu audzināšanu bērni kļūst līdzatkarīgi un, izejot no mātes personības, var kļūt gan par aktīviem, gan pasīviem partneriem.
Jūs visus kritizējat, tajā skaitā sevi pašu.
Toksiskas mātes vienmēr kritizē savus bērnus. Psihologi saka, ka katram cilvēkam ir iekšējā balss un tā pieder vienam no vecākiem. Toksisku māšu bērni, kuri pat pieaugušā vecumā pastāvīgi dzird kritiku, baidās kļūdīties un sevi rāj par vismazāko apvainojumu. No tā cieš pašcieņa, rodas emocionāla krīze un paaugstinātas prasības pret citiem.
Atcerieties, ka jūs varat visu mainīt! Koncentrējieties uz savām emocijām, iemācieties tās kontrolēt un apzinieties, ka jūs nekādā veidā nevarat ietekmēt citus cilvēkus. Pieņemiet citus ar visām viņu priekšrocībām un trūkumiem, un pats galvenais, sāciet sevi novērtēt, cienīt un mīlēt.