Mēs ar draugu gribam apprecēties. Man tā ir pirmā laulība un pirmais vīrietis. Līdz tam man nopietnu attiecību nav bijis. Es nesteidzos reliģiozu apsvērumu dēļ. Viņš atzinās, ka viņam pirms manis ir bijis tik daudz sieviešu, kā matu uz galvas. Tās visas bijušas īstermiņa attiecības. Kopš tā laika, kad viņš man to pastāstīja, mani nomoka aizdomas. Es viņam vairs neuzticos. Mīlestība ir sākusi izplēnēt. Man liekas, ka es vairs negribu ar viņu precēties. Jūtos, kā morāliste, un tas man pašai sagādā sāpes. Lūdzu, palīdziet man tikt skaidrībā ar savām jūtām.
Irīna, 30 gadi
Ir tāda teika: “Kādam māksliniekam tika pasūtīts uzzīmēt ticību. Meistars attēloja staltu cilvēka figūru. Seja bija vērsta uz debesīm, kurā bija lasāma nesalaužama tiekšanās, skatiens ugunīga starojuma pilns. Tas izskatījās ļoti majestātiski, taču zem apģērba krokām locījās mazs melns čūskulēns. Kad māksliniekam jautāja par tumšā piedēkļa nozīmi, viņš teica: “Tā ir neticības astīte”.
Jūs tagad esat sastapusies nevis ar jūsu drauga pagātni, bet gan ar to, ka vienkārši neesat gatava pieņemt cilvēka un pasaules nepilnības, nevēlaties atzīt, ka katrā cilvēkā ir pretrunas.
Lasi arī: Lielākās vīrieša bailes attiecībās ar sievieti
Jūsu izvēle ir būt uzticīgai saviem principiem. Vīrietim, acīmredzot, nebija viegli iemīlēt kādu. Viņš jums pastiepa roku, tēlaini izsakoties. Bet jūs to atraidāt. Taču tas ir jūsu pārbaudījums, nevis vīrieša. Jūsu “neticības astīte”.
Tagad jums ir izvēle: variet neticēt, ka ikviens cilvēks ir spējīgs mainīt savu dzīvi, vai arī riskēt un noticēt ilgstošām, dziļi patiesām attiecībām. Jāizlemj būs jums pašai.