Galvenā Psiholoģija “Pārāk labs dēls”: mans vīrietis pārlieku rūpējas par savu māti

“Pārāk labs dēls”: mans vīrietis pārlieku rūpējas par savu māti

edomas

Ir vispārpieņemts, ka pēc tā, kā vīrietis izturas pret māti, var spriest par viņa attieksmi pret savu nākamo izvēlēto. Ja viņš ir uzmanīgs un izrāda bažas, tā ir laba zīme. Tātad, visticamāk, šādi viņš veidos attiecības ar jums. Tomēr mūsu varone apstrīdēs ar šo apgalvojumu.

Es daudz dzirdēju par Annu ilgi pirms Jānis mani iepazīstināja ar viņu. Ar vieglu un laipnu ironiju viņš stāstīja par mammas nebeidzamajiem projektiem: remontiem un rekonstrukcijām, kuras, kā vēlāk sapratu, tika īstenotas tikai ar dēla enerģiju, rokām un naudu.

Vispirms vasarnīcā tika ierīkoti zālieni un iestādītas rozes, lai nākamgad veidotu dārzu ar oļiem. Ne mazāk liela mēroga un straujas pārmaiņas notika pilsētas dzīvoklī. Vajadzēja vai nu likvidēt vannu, nomainot to ar dušas kabīni, vai arī nojaukt kādu no sienām.

Atceros, kā pašā iepazīšanās sākumā bijām spiesti pārcelt braucienu uz kino uz citu seansu, lai paņemtu mammas mantas pie šuvējas pilsētas otrā galā. Toreiz nebiju apvainojusies – šādas rūpes šķita aizkustinošas.

Mūsu pirmā tikšanās ar Annu bija nejauša. Mēs ar Jāni sēdējām vasaras kafejnīcā, viņa dzīvoja netālu un tajā brīdī pastaigājās ar savu suni. Jānis mani iepazīstināja, viņa tik tikko pasmaidīja un uzreiz sāka ar viņu emocionāli pārrunāt savas pašreizējās problēmas, it kā manis tur nebūtu.

Es jutu, ka Jānis par to ir nedaudz samulsis, bet viņš neko nevarēja izdarīt. Sarunā ar dēlu mamma man uzdeva tikai vienu pieklājīgu jautājumu par manas pasūtītās limonādes garšu.

Un katru reizi, kad mēs vēlāk tikāmies, es jutu: pat ja Anna man uzdeva kādus ikdienišķus jautājumus, manas atbildes viņai nebija īpaši interesantas. Pamazām manī iekšā pieauga aizkaitinājums, par ko es tajā pašā laikā samulsu. Galu galā mans vīrietis tik ļoti mīl savu māti, rūpējas par viņu, daudz piedod. Pat viņas senilās kaprīzes tiek izturētas ar sapratni un piekāpšanos.

Galu galā tas stāsta par viņu kā par pienācīgu un uzticamu cilvēku. Viss ir tā, bet viņš vienmēr dod priekšroku mammas plāniem, nevis mūsu kopīgajiem plāniem, kas uzrodas visnegaidītākajā brīdī. Mēs atceļam savu ceļojumu ārpus pilsētas, jo Anna nejūtas labi un vēlas, lai viņš viņu apciemo. Spiediena mērierīcē baterijas ir beigušās, un viņa pati nespēj tās nomainīt. Visus darbus, pilnīgi visus līdz mazākajai detaļai, paveica Jānis.

Es ilgu laiku nesapratu: kāpēc viņam ar visu bija jātiek galā vienam? Galu galā viņam bija māsa Laine. Kad es viņam par to jautāju, viņš atbildēja, ka starp viņu un manu māti vienmēr valda spriedze. Jebkuri kontakti beidzas ar skandālu. Tā rezultātā Annai vienkārši ir ērtāk paļauties uz savu bezproblēmu dēlu, kuram viņa sūdzējās par savu māsu.

Saruna nonāca strupceļā. “Vai vēlies, lai es atsakos no mātes?” viņš man pārmeta. “Nē, es arī gribu būt daļa no jūsu dzīves. Es jūtu, ka tu neesi kopā ar mani, bet gan attiecībās ar mammu. Es nesaprotu, kur ir mana vieta…”

Ak, es par to visu domāju, bet neatradu spēku to pateikt skaļi. Sapratu, ka arī viņam neklājās viegli – šķita, ka viņš atradās starp diviem ugunskuriem. Jānis mani apskāva un sāka teikt, ka viņš nākotni redz tikai ar mani. Šie vārdi mani aizkustināja. Es atkal jutos vainīga, it kā aizliedzu viņam rūpēties par savu māti.

Pāris nedēļas pēc šīs sarunas mēs sākām dzīvot kopā. Jutu, ka šīs ziņas mammu neiepriecina, lai gan viņa, protams, neko atklāti nevarēja pateikt. Viņa runāja ar mani ļoti pieklājīgi.

Jānis, kā likās, arvien vairāk iegrima viņas interesēs. Kaut kādā mistiskā veidā Anna vienmēr zināja, kad starp mums notiek svarīga saruna. Un viņa viņu pārtrauca ar zvanu tieši tajā brīdī.

Kā bonusu dēlam viņa neaizmirsa atgādināt, cik lepna par viņu ir. Kāds viņš ir lielisks puisis. Un, ja ne viņš, viņa būtu pilnīgi viena – tas bija mājiens par viņas meitas vienaldzību. Pati Laine, satiekot mani, atzina, ka ir iemācījusies nepavilkties uz mātes provokācijām. Tikai tik maigs un uzticams cilvēks, kāds ir viņas brālis, varēja to piedzīvot un nonākt pilnīgā atkarībā.

Jānis mani mudināja izturēties pret situāciju ar humoru, bet tas jau bija pāri maniem spēkiem. Daudzas Annas slimības man šķita izdomātas. Taču kādu dienu viņa nokrita, salauza roku un nokļuva slimnīcā. Kad viņa tika izrakstīta, tika nolīgta medmāsa. Pirmajā nedēļā Annas sūdzību saraksts pret sievieti, kas viņu pieskatīja, kļuva bezgalīgs. Turklāt medmāsa sarunā ar mani atzina, ka Annai ir ārkārtīgi grūts raksturs.

Pagājušajā nedēļā es biju lieciniece Annas sarunai ar Laini. Mēs ar Jāni ieradāmies brīdī, kad situācija bija saspringta un abas sievietes sāka pacelt basis. “Tavs savtīgums saindē mūsu dzīvi,” Laine kliedza uz māti.

Es redzēju, ka Jānis ir apmulsis. Viņš nevēlējās ne ar vienu nonākt konfliktā. Viņš pienāca klāt, iztaisnoja viņas spilvenu: “Mammu, tev lēnām jāceļas, izpildot visus ārsta norādījumus.”

Es paskatījos uz viņu un sapratu, ka viņa burtiski manipulēs ar viņu līdz galam. Un jo Anna kļūst fiziski vājāka, jo grūtāk dēlam ir sevi pasargāt no paša mātes. Viņas labais, uzticīgais, uzticamais dēls, uz kuru man pat grūti pretendēt.

Es viņu mīlu un nevēlos zaudēt mūsu attiecības. Bet mēs dzīvojam trijatā un es vairs nevaru izturēt.

You may also like

This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Accept Read More