Tagad vai nekad? Šo jautājumu uzdod gana daudz sievietes vecumā no 30 līdz 40 gadiem, kad šķietami laika pārdomām paliek aizvien mazāk un mazāk. Taču bieži vien domas par bērnu rada bailes – kā mainīsies ķermenis un izskats, vai arī ka bērna dēļ pasliktināsies attiecības ar partneri, ka nāksies atteikties no darba un karjeras. Kā būt?
Mēs bieži sev sakām: “Man vēl visa dzīve priekšā.” Tātad bērni var pagaidīt. Tomēr 35 – 40 gadu vecumā mēs aizvien skaļāk sākam saklausīt bioloģiskā pulsteņa tikšķus un rodas dažādi jautājumi. “Kādu vakaru es atgriezos mājās un sapratu, ka man ir beigušās tabeletes. Skrēju uz aptieku, tad uz citu, tā izskrēju gandrīz vai pa visu rajonu… Un tiešu tajā brīdī, kad smakasāju par pirkumu pie kases jautāju sev: “Cik ilgi es to vēl darīšu? Ko iesākšu, ja vēlāk nožēlošu?”” – atceras 39 gadus vecā Anna.
“Agrāk bērnu dzimšana bija daļa no vispārpieņemtām normām. Tam nebija tikai sociāla nozīme: mātes statuss bija dabiskas beigas, tāds pats mērķis kā laulība,” uzsver psihoterapeite Margarita Tosi. “Šodien mēs varam izvēlēties un tā ir liela laime, jo izvēle vienmēr simbolizē brīvību. Spēju veidot savu dzīvi ārpus shēmām un modeļiem, pēr personīgajām izjūtām.
Taču izvēles brīvība ir arī pārdomas, atbildības uzņemšanās, godīgums, ieskatīšanās sevī, par ciešanas ar ko nākas saskarties grūtā dzīves posmā.”
Bailes, ka laiks iet uz priekšu
“Es nekad tā pa īstam par bērniem nedomāju,” atzīstas 36 gadus vecā Līna. “Man bija daudz romānu, bet tagad es dzīvoju kopā ar vīrieti un mums viss ir kārtībā. Vienmēr domāju, ka man vēl ir laiks ģimenei. Un pirms gada kaut kur izlasīju, ka pēc 40 gadiem bērnu ieņemt ir grūtāk. Un tad man palika bail. Galu galā četri gadi paies ātri.”
Pēc akušieres – ginekoloģes Marinas Šamilovas teiktā: “35 gadu vecumā iespēja palikt stāvoklī ievērojami samazinās, ja salīdzina ar 20 gadiem. Un 40 gadu vecumā izredzes ir vēl mazākas, neskatoties uz visiem mūsdienu zinātnes solījumiem.”
Kā likums, cilvēkiem parādās daudz jautājumu par dzīves jēgu, par to, kādas izvēles izdarīt, kā vārdā… Jebkura izvēle rada noteiktas sekas, kas mūs kaut kā mainīs. Turklāt nereti no bezapziņas dzīlēs uzpeld kaut kāda doma, ka, ja mēs nedzemdēsim bērnu, tad mūs neuzskatīs par pilnīgām sievietēm. Tad kāpēc mēs tomēr šaubāmies par savu izvēli?
Apziņas bloki
Bērnu radīšana nozīmē milzīgu atbildību, pārmaiņas, kas ietekmē visu jūsu dzīvi. Tas var nozīmēt arī brīvības zaudēšanu, pārtraukumu karjerā, krasu ienākumu samazināšanos, jo “zini, cik maksā bērniņš?”. Racionāli, saprātīgi jautājumi.
“Mēģināsim tos atšifrēt,” iesaka Margarita Tosi. “Ja vilcināšanās ir attaisnojums, lai slēptu savas “veselīgās vēlmes”, tad runa ir par bērnu, kuru vēlaties. Galvenā problēma ir to atzīt sev, kas ne vienmēr ir viegli. Līdz ar to konflikts un vainas apziņa. Tajā pašā laikā bērns apmierina arī citas vajadzības – mēs turpinām savas saknes, nododam pieredzi, zināšanas, savas eksistences jēgu caur bērniem, kuri pārstāvēs mūs pēc mūsu nāves, kas pagarinās piemiņu par mums.
Dažkārt domas par bērniem rodas radinieku spiediena dēļ. “Kamēr mums nebija pēcnācēju, būdami pilnīgi laimīgs precēts pāris, mūsu vecāki, topošie vecvecāki, ar mums bezgalīgi par to runāja,” stāsta 38 gadus vecā Katrīna.
“Bērns nav priekšmets, ar kuru var piepildīt savu nākotni, un vēl jo vairāk tas nav sociāls objekts,” komentē Margarita Tosi. “Bērnam nevajadzētu aizstāt kādu vai kaut ko.”
No otras puses, mātes stāvoklis mūs virza uz mūžīgiem filozofiskiem jēdzieniem: pie dzimšanas un nāves noslēpuma, uz attiecībām ar mūsu pašu māti (precīzāk, ar vecāku tēlu, ko viņa nes sevī), kas atgriež mūs ilglaicībā – aizmirstie konflikti. Ja attiecības ar māti bija nemierīgas un sarežģītas vai arī bija neatrisināti jautājumi, var rasties konflikts starp divām tendencēm: apzinātu mātes statusa pieņemšanu un neapzinātu to noraidīšanu.
Mainīta uztvere par sev
Smagas, lai arī sākotnēji ne tik pamanāmas domas par neizbēgamajām pārmaiņām organismā. Rodas sevis pazaudēšanas sajūta, bailes par pašu spēju pavedināt, kas uz kādu laiku pazudīs (un daudzas domā – uz visiem laikiem). Tam pievienojas bailes no dzemdībām, sāpes – vispār viss, kas saistīts ar fizisko. Tas nonāk pretrunā ar priekšstatu par sevi kā sievieti, kura līdz šim brīdim sevi neuztvēra kā potenciālo māti.
Galvenās bailes ir par to, ka, dzemdējušas, mēs varam uz visiem laikiem pārvērsties par mātēm, izšķīst bērnā, pazaudēt sevi kā personību.
Partnera meklējumos
“Vīriešiem ir vēl grūtāk pieņemt lēmumu: viņi ir egocentriski un viņiem ir vajadzīga gandrīz mātes aprūpe. Vismaz visi, ko esmu satikusi, bija tādi, un ļoti iespējams, ka tāpēc man nav bērnu,” stāsta 43 gadus vecā Dārta.
“Lai gan mūsdienās sievietei ir pilnīgi iespējams pašai ieņemt un audzināt bērnu, doma, ka bērns ir “kaislības auglis” un mīlestība, nekur nepazūd,” komentē Margarita Tosi. Mēģināsim paskatīties uz to savādāk. Nav nejaušība, ka sieviete pastāvīgi konfliktē ar vīriešiem. Bieži vien vīrieša nevēlēšanās kļūt par tēvu ir attaisnojums sievietes nevēlēšanai kļūt par māti. Pagātnes un pašreizējo attiecību analīze var kalpot kā vēl viens instruments, ar kuru mēģināt saprast, ko mēs patiešām vēlamies.
Jā vai nē, bieži izlemj vīrietis
Daudzu stāstu par neveiksmīgu mātes stāvokli vai apzinātu atteikšanos no bērniem pamatā ir vēlme iepriecināt partneri. “Es nepiedzīvoju nekādu drāmu ar “tukšo ligzdu”. Bet mans vīrs uzstāja. Beidzot es padevos. Es mīlu savu bērnu, bet dažreiz nevaru nedomāt par darbu, kuru nācās pamest, un savu bijušo dzīvi – spožu un piepildītu. Un arī es to nevaru nenožēlot, ”atzīst 45 gadus vecā Valentīna.
Un šeit ir stāsts par 41 gadu veco Annu: “37 gados es burtiski lūdzos savam partnerim, bet viņš nesaskatīja vajadzību pēc bērniem. Viņam bija bērns no pirmās sievas. Es samierinājos, bet tad sāku to nožēlot, un mēs izšķīrāmies. Kopš tā laika manā dvēselē ir ilgas un tukšums.
Atbilde slēpjas dvēselē. Pietiek būt pārliecinātam, ka lēmums ir pareizs, neskatoties uz ārējām konvencijām, neskatoties uz izdarītās izvēles neskaidrību un to, vai jūties uz to spējīga vai nē. Neatkarīgi no gala rezultāta.
Lasi arī:
- Par ko MELO vīrieši: 12 izplatītākās lamatas
- Kāpēc ir labi DUSMOTIES uz partneri: 3 svarīgi secinājumi
- Ja tev ir daudz jāpūlas, lai attiecības izdotos, tad viņš nav “ĪSTAIS”