Negulēt caurām naktīm, matus izmazgāt reizi nedēļā un vest bērnu uz bezgalīgi daudzām “attīstošajām” nodarbībām – tā ir norma ļoti daudzām jaunajām māmiņām. Bet ir arī tādas mammas, kurām ir pietiekoši daudz laika, lai gulētu, ietu uz kino un manikīru. “Savtīgi” – diagnozi uzstādīs jebkura “profesionālā” māte. Vai jūs no šādas definīcijas baidāties, vai arī arī drīzāk vēlētos iegūt tādu sev?
“Egoistes” psiholoģija
Atveram grāmatu “Ja ar bērnu ir grūti”, kurā rakstīts, ka dienas laikā ir nepieciešami “taimauti” – regulāra atpūta (kinoteātra apmeklējums vai pusdienas ar draudzeni) un mini izbraucieni, lai būtu pietiekami daudz spēka. Tāpat raksta arī Anna Bikova “lēnīgajā mātē” – atrast veidus, kā izlādēt negatīvo, ir jāiemācās katrai mammai. Citai tā būs mūzikas klausīšanās, bet vēl citai gara pastaiga.
Nemaz nerunājot par Drukermana dižpārdokli “Franču bērni necūkojas ar ēdienu”. Viņš dzied gandrīz odu franču sievietēm, kuras divus mēnešus pēc dzemdībām dodas uz darbu, naktīs guļ un seko līdzi savam izskatam.
Neiet runa par to, ka bērns ir pilnībā jāatstāj kāda cita aprūpē, bet stāsts ir par to, ka mātei ir jāiemācās nepazaudēt sevi kā cilvēku – tas ir par veselīgu egoismu.
Lasi arī: Neveiksmes mīlestībā un dzīvē – 3 pamatiemesli
Ko nedara māte “egoiste”?
Nekaitē sev. Ar sarkanām acīm un miega badā viņa nebrauks ar ratiņiem uz parku. Šādiem gadījumiem ir balkons un tajā arī ir svaigs gaiss! Kamēr mazulis gulēs, viņa mierīgi papusdienos un dosies atpūsties.
Nepieļauj hiperaprūpi. Vērot katru bērna soli, baidīties apemklēt tualeti, vai vienkārši visu laiku baidīties ir nogurdinoši un neproduktīvi. Vieglāk ir ļaut bērnam savu vaļu, ja ir apkārt ir nodrošināta attiecīga vide.
Neieciklēties uz “attīstību”. Ir grūti nepiekrist psiholoģei Annai Bikovai: bērnam ir vajadzīgas spēles un komunikācija ar māti vairāk, kā prasme 2,5 gados lasīt. Un šim mērķim nav nepieciešams doties uz visām pasaules malām, tērējot tam daudz enerģijas.
Nemeklēt bērnā slimības. Tipiskām “paraugmammām” šīr ir “delikatese” jeb veids kā iegūt simpātiskus skatienus, veltot sevi “slimajam” bērnam. “Viņš ir gadu vecs un nelasa dzeju!”, “Visi staigā, bet viņš vēl nē – jāskrien pie ortopēda!” Un tā sākās skriešana pie visiem – neirologiem, logopēdiem, jo tā rīkojas “nesavtīga” mamma.
Netērē pēdējo naudu zīmolos. Ierobežots budžets? Tad varbūt ir saprātīgi atzīt to, ka H&M zīmola drēbītēs bērns izaugs tikpat ātri, cik “Tommy Hilfiger” vai “Ralf Lauren” zīmola drēbēs.
Ko dara māte “egoiste”?
Bez pamatota iemesla neatsakās no krūtsbarošanas. Viņa saprot, cik tas ir ērti: mazulis nakti rāud – krūts; mazulis slimo – krūts; gribu pagulēt – krūts. Nekādu satraukumu ar sterilizāciju, pudelēm, knupjiem un visu pārējo. Un kāda ekonomija!
Rūpes par sevi. Šeit pat runa nav par glancētu manikīru, bet par savu pamatvajadzību apmierināšanu: savlaicīgām ēdienreizēm, higiēnu, pietiekamu miegu.
Palīdzības pieņemšana. Vīrs atgriezās no darba, ciemos atbrauca vecmāmiņa – kāpēc tēlot varoni, kura krīt no kājām dēļ pārguruma? Lai viņi nomaina autiņbiksītes un kopā cep kukulīšus.
Mīļākās nodarbes esamība. Kādai tas būs iemīļots hobijs, bet vēl kādai mazais bizness, kas aizņem pāris stundas dienā. “Egoiste” sevi nepazaudē bērnu kopšanas atvaļinājumā.
Atcerēties par vīru. Ģimene nav tikai mamma un bērns. Arī tētim ir vajadzīga palīdzība – tīras drēbes, vakariņas un, visbeidzot, sekss. Un pretī kādu dienu viņš pats piedāvās pavadīt laiku ar mazuli, lai viņa “egoiste” varētu ilgāk pagulēt.
Un kur ir bērni?
Bērni ir ārkārtīgi lieli empāti, kuri lieliski lasa emocijas. Ja mamma ir laimīga, sagādājot sev mazos dzīves priekus, tad arī bērni būs laimīgi.
Turklāt bērniem ir vajadzīga apziņa, ka mamma viņus pieņem tādus, kādi viņi ir. Nevis: “Es sešus mēnešus tevi vedu uz peldēšanu, bet tu nekļuvi par Alīnu Kabajevu!”
Un pats svarīgākais – šiem bērniem ir bērnība! Mamma – egoiste, kura zina, kā veidot līdzsvaru starp rūpēm par sevi un neraudās bērnam uz pleca. Un 3 gadu vecumā bērbs nekļūs par mazu pieaugušo, kuram jārūpejas par mammu.