Visi vecāki pieļauj kļūdās, bet ir arī tādas kļūdas, kas var dārgi maksāt bērna nākotnei. Tāpēc ir svarīgi šīs kļūdas laicīgi pamanīt un izlabot.
Visi vecāki saviem bērniem vēl tikai labāko, tomēr ikvienam bērnam ir gan labās, gan sliktās rakstura īpašības. Lasiet tālāk un pārbaudiet vai bērna uzvedībā jau tagad nav brīdinājumi, kas varētu traucēt nākotnē. Ja bērns dara sekojošās lietas, tad jums jāpārdomā sava audzināšana.
Žēlošanās par katru sīkumu
Jūs pastaigājaties pa bērnu laukumiņu un priecājaties, jo jūsu bērns ne soli nesper bez jūsu piekrišanas. Jebkurā sarežģītā situācijā bērns ar jums konsultējas. Citiem vecākiem šķiet mazliet citādi. Bērns kliedz “Mammu!” un sagaida, kad jūs viņa vietā atrisināsiet konfliktu.
Kur ir kļūda. Vēlme pastāvīgi māti piesaistīt kā šķīrējtiesnesi liecina par hiperaprūpi. Bērns pierod pie tā, ka viņam nav jādomā un jāizvēlas. Viss vienkārši notiek tā, kā to vēlas vecāki. Ceriet, ka viņš izaugs gudrs un paklausīgs? Iespējams. Bet tāpat pasīvs, ar iekšējo sajūtu, ka lēmumi par viņa dzīvi jāpieņem citiem.
Atdod savas mantas citiem bērniem
Citreiz šķiet, ka, jo dāsnāks bērns, jo cilvēki viņu vairāk slavē. “Mans vienmēr ir gatavs ar visu padalīties,” teiks lepna mamma, vērojot, cik gan kaimiņu bērns ir mantkārīgs. Tomēr ne viss ir tāds, kā izskatās.
Kur ir kļūda. Noteiktā vecumā bērns vienkārši nav spējīgs dalīties. Tāda ir viņa daba: viņš pasauli iepazīst caur lietām un tādējādi formējas viņa attiecības par pasauli. Nevajag bērnu piespiest atdot savas rotaļlietas. Padomājiet vai jūs būtu gatavi kādam aizdot savas dārgākās kurpes vai rotaslietas? Vai auto? Mantas bērniem ir tikpat dārgas kā pieaugušujamiem, un ne jau naudas izteiksmē.
Neko nedara tāpat vien
Apēd putru, tad ieslēgšu tev multeni. Palīdzēsi mammai – dabūsi konfekti. Normāla praktika, vai ne? Un tad jūs pamanīsiet, ka pie jebkuras rīcības bērns sagaidīs atalgojumu. Vajag salasīt izmētātās mantiņas? Bet kas man par to būs?
Kur ir kļūda. Jūs taču pazīstat cilvēkus, kuri dara labu tāpat vien, vai ne? Negaida par to pateicību, finansiālo atbalstu vai medaļu. Tad, lūk, tāda ir bērna dabiskā uzvedība. Palīdzēt mammai novākt galdu tāpat, lai viņa vienkārši pasmaidītu. Palīdzēt piecelties draugam. Vienkārši tāpat! Bet, ja viss notiek tikai apbusēja labuma gūšanai, tad ir laiks satraukties! Un pārskatīt kā jūsu pieaugušo pasaulē strādā motivācijas sistēma.
Neko nelauž un nesalauž
Ir taču brīnišķīgi, ja jums aug tāds bērns, kurš nekad neko nesalauž un aiz viņa nav nekādas klapatas. Nekur nelien, nepakļauj sevi briesmām un nerada satraukumu. Viņš sēž un mierīgi spēlējas stundām ilgi, nemēģina izjaukt mašīnas vai uzzināt, kas notiks, ja lellei noraus galvu.
Kur ir kļūda. Interesēties par visu zemes virsū, izmēģināt visu iespējamo, izpētīt visu… Tā ir ikviena bērna dabiska vajadzība. Un tas nozīmē, ka mantas neizbēgami kritīs, plīsīs. Ja tas nenotiek, tad tas nozīmē, ka vecāki arī saviem aizrādījumiem un brīdinājumiem sagrauj bērna dabisko zinātkāri un vēlmi izzināt pasauli. Kāds galu galā būs šis bērns, kad pieaugs? Pareizi! Bezpalīdzīgs un pasīvs.
Nemēģina uzvarēt vai nemāk zaudēt
Abi varianti ir diezgan slikti! Un pārāk bieži, iespējams, bērnu laukumiņā ir dzirdama balss: “Bērni, draudzība ir uzvarējusi!”
Kur ir kļūda. Ne priecāties, ne bēdāties. Bērni, kuriem patīk sports ļoti labi saprot to, ka ir jātiecas pāri savu spēju robežām. Uzvarēt un zaudēt ir jāmācās jau no bērnības, tās ir neatņemamas dzīves mācības, kas veido cilvēka personību. Tāpēc nevajag bērnam jau kopš mazām dienām audzināt attieksmi “ne cepts, ne vārīts”.
Nenāk pie jums, kad viņam nepieciešams atbalsts
Jo vecāks bērns paliek, jo vairāk jūs pamanāt, ka bērns nedalās ar jums savos noslēpumos un pārstāj nākt pie jums, kad iekuļas nepatikšanās.
Kur ir problēma. Visticamāk kaut kādā brīdī jūs esat parādījuši to, ka ar jums sazināties nav droši. Jūs neesat cilvēks, kas sapratīs un piedos kļūdas. Jebkurā situācijā!
Mānās par sīkumiem
Jūs reiz pieķerat savu bērnu melos. Nu un kas… Visiem taču gadās. Bet tad pamaniet, ka bērns mānās aizvien vairāk un vairāk, un pat par sīkumiem.
Kur ir problēma. Svarīgi ir nesajaukt melus ar bērna fantāzijām, jo iespējams jūsu bērnam ir pārbagāta fantāzija. Ir vienkāršs kritērijs kā atšķirt melus no fantāzijām, ja bērns cenšas mainīt realitāti savā stāstā, mēģina sevi pasargāt, savu rīcību atspoguļot kā labāku, nekā ir patiesībā un būs pārāks, tad iesakām pārskatīt jūsu ģimenes sodu sistēmu. Bērns baidās un melo, lai izvairītos no vecāku dusmām.