Galvenā Iedvesma Nekad nelūdziet sev kāda cita likteni

Nekad nelūdziet sev kāda cita likteni

edomas

Nekad nevajadzētu pielūgt kāda cita likteni. Greizsirdība ir grēks. Un salīdzināt sevi vai pierunāt sev kāda cita likteni ir grēks. Līdz ar likteni tiek dota arī predestinācija. Kāda sieviete to nezināja. Skaudība ir briesmīgs grēks! Viņa nebija greizsirdīga. Viņa vēlējās sev tādu pašu likteni kā Aijai. Sapņoja par viņu.

Katram ir savs liktenis, kas jau ir iepriekšnoteikts

Laila piedzima nabadzīgā un rupju, nežēlīgu cilvēku ģimenē. Tad nomira tēvs un pienāca nabadzība. Pukstēšana, slikts ēdiens, jāpieskata jaunākie bērni… Bet Aiju vecāki mīlēja, nopūta putekļus un viņas māja bija pārpilnības rags.

Arī pēc tam Lailai bija grūti dzīvot. Arī vīrs nabadzīgs – strādīgs un vienkāršs vīrietis. Bet Aija apprecēja bagātu vīrieti, jo mīlēja viņu. Lailas bērni bieži slimoja, savukārt Aijas bērni auga stipri un veselīgi. Un viņas dimanta auskari atmirdzēja saulē un putni dziedāja dārzā!

Un Aija ar vīru uzcēla skaistu māju, visi radinieki viņiem palīdzēja. Aija brauca ar brīnišķīgu automašīnu, skaista un mīlama…

Reiz Laila gāja pa taku, nesot smagus saiņus. Turpat bērns pinās pa viņas brunčiem. Iet un raud. Un Laila domā, kā “izvilkt” naudu pārtikai un drēbēm bērniem.

Lasi arī: Kā vīrieši “pārbauda” sievietes attiecību sākumā

“Cik gan labi būtu, ja man būtu tāda dzīve kā Aijai!”

Un Laila lūdzās: “Lūdzu, sūti man tādu pašu liktenis kā Aijai. Bērnību un jaunību nevar atgriezt, bet sūti man tagad tādu pašu likteni!” – tā viņa domās iekliedzās un sāka raudāt tāpat kā bērns viņas brunčos.

Un turp ceļā viņa satika kaimiņieni. Ļoti noskumušu. Kaimiņiene sacīja: “Tādas skumjas! Ziniet, mūsu Aijai atrada neārstējamu audzēju. Neko nevar izdarīt. Patiešām, Aijai ir ļauns liktenis!”

Laila kļuva auksta. Viņa nometa saiņus, paņēma uz rokām bērnu un cieši apskāva. Stāv un skatās uz sauli, zaļajiem kokiem, uz tik labi pazīstamo ielu. Un viņa lūdz Visvarenajam, lai nepiešķir viņai tādu likteni kā Aijai. Ir jau savs. Un vajag uzlabot un izdzīvot to. Un palides par to, kas mums ir.

Katram IR savs liktenis. Un cita likteni mēs nekad pilnībā nezinām. Mums katram pašam jānes savi saiņi. Un jādodas pa savu ceļu uz savām mājām…

You may also like

This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Accept Read More