TESTS: Cik labi tu pārzini latviešu valodas gramatiku?

Šo salikteņu lietojums ļoti bieži tiek jaukts. “Pašreiz” ir literārs vārds ar nozīmi “šajā pašā brīdī”, “šajā brīdī”.

No darbības vārda „abonēt” veidots lietvārds „abonements”.

Vārds “balzams” radies no grieķu vārda “balsamon”, kas nozīmē “aromātiski sveķi”. Lai gan vārdu izrunājam ar garu patskani “a”, tomēr pēc pareizrakstības normām tas rakstāms ar īsu patskani.

Vārds “ka” ir saiklis, kas saista salikta pakārtota teikuma daļas. Vārds “kad” ir apstākļa vārds, kuru var lietot arī saikļa nozīmē. Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām.

Ja kādreiz rodas šaubas par pareizrakstību un citiem jautājumiem, tad silti iesakām sadraudzēties ar tēzauru jeb vārdnīcu, kas aptver visus kādas valodas vārdus. Saite: https://tezaurs.lv.

Mazliet humoram – no vārda “kaut” parējie bēg, jo tas kaujas!

Vārds cēlies no franču vārda “gélatine” ar nozīmi “želatīns” jeb “receklis”. Oriģinālvalodas rakstījums lieliski atspoguļo burta “n” kļūdu, ko tik bieži pieļaujam.

Latviešu valodā vārds “treniņš” aizgūts no angļu valodas vārda “training”, kura pamatā ir vārds „train” ar nozīmi “trenēt”, “trenēties”.

Vai tad runa var “iet”? Nē, jo runau nav kāju. Pareizi: “Sanāksmēs parasti runa ir par problēmu risināšanu.”

Jā, lai arī mēs par to varam dusmoties, tomēr garamatiski pareizi ir ar īso “a”.

Tā vienkārši ir.