Nodevības tēma mūsu sabiedrībā ir tabu. Un mēs visi zinām, ka būt nodevējam ir slikti, un mēs bloķējam domas par šo tēmu pat iekšējā monologā ar sevi. Un neviens cilvēks labprātīgi nekad nepiekritīs būt par nodevēju kāda acīs, šis cilvēks savai rīcībai veinmēr meklēs attaisnojumus. Kas ir ļoti saprotami no cilvēka ego viedokļa.
Nodevības būtība ir lojalitātes pārkāpums pret kādu citu vai pienākumu nepildīšana pret citu. Vai jebkuras grupas vai personas interešu nodevība. Piemēram, sieviete aizgāja pie cita – nodevēja. Vīrietis pārgāja uz citu politisko partiju – nodevējs. Lai gan pareizais nosaukums šādai darbībai būtu nevis nodošana, bet mainīšana.
Tātad zem jēdziena “nodevība” var ienest jebkuru situāciju – attiecībās, darbā, interešu grupās, sākot no “griešanas un šūšanas” loka, beidzot ar politiskajām partijām, reliģiju, sabiedriskām kustībām. Lai gan neviens nezina, ar kādām domām un mērķiem cilvēks iegājis tajās vai citās attiecībās, mēģinot no tām izkļūt, cilvēks bieži tiek pasludināts par nodevēju.
Un cilvēks tikko sasniedza savus mērķus šajā grupā vai attiecībās. Un tie, kas cilvēku pasludina par nodevēju, to dara tāpēc, ka cilvēks atļāvās SAVAS intereses nostādīt augstāk par VIŅA interesēm. Bet viņiem nez kāpēc šķita, ka VIŅU intereses cilvēkam ir svarīgākas, vajadzīgākas, interesantākas par VIŅU.
Vienmēr vienā skalas pusē ir jūsu pašu intereses un vēlmes, bet otrā – citu intereses un vēlmes.
Kopumā cilvēki nepamana paši savu tieksmi uz nodevību un dara visu, ko vēlas, kas viņiem nemaz nav vajadzīgs un pat kaitīgs, lai netiktu uzskatīts par “nodevēju”, nekļūtu par “egoistiem, kuri domā tikai par sevi.” Tajā pašā laikā viņi pazemo un apspiež savu ego.
Patiesībā jūs varat nodot tikai sevi, savas intereses, savas vēlmes, savus nodomus, savu Ego. Tieši sava Ego nodevība izraisa iekšēju konfliktu, un to cilvēks bloķē pat pašdiskusijai. Vienmēr ir vieglāk un drošāk iecelt citu cilvēku par nodevēju, novelt uz viņu visu vainu, nekā atzīt sev, ka esat sevi nodevis.
Sava ego nodevība tiek apspiesta ar jebkuriem pieejamajiem līdzekļiem. Bieži vien tas prasa citus cilvēkus un darbības, kas citiem cilvēkiem dos iemeslu apbrīnot, pat ja tikai formāli. Apbrīnu var gūt interešu grupā, darba kolektīvā, dažādos fanu klubos, jebkurās grupās un kopienās, kur ir vairāk par diviem dalībniekiem.
Parasti grupas vadītājs ir cilvēks, kurš mazākā mērā ir nodevis savu ego. Grupas apakšā ir cilvēki, kas ir neinteresanti pat viņiem pašiem, kuri ir tā piebāzuši savu ego, ka viņiem tiek piešķirta tikai vadītāja un viņa domubiedru uzmanības enerģijas avota loma.
Mīlestības attiecībās aina ir līdzīga. Vadošais partneris attiecībās ir tas, kurš mazāk nodeva savu Ego, tas, kurš vairāk koncentrējas uz savām interesēm un vēlmēm. Dzītais partneris, kuram ir pazemināts Ego, ir tikai cilvēks, kas der tikai savu funkcionālo pienākumu pildīšanai. Tas ir, der būt labam vīram, sievai. Un tad tikai tik ilgi, kamēr viņam izdodas veikt savu funkcionalitāti atbilstošā līmenī. Neko nesaņemot no viņu pūlēm.
Un ir acīmredzams, ka partneris tiek turēts viņa tuvumā kā pienākumu izpildītājs, nevis kā cilvēks. Galu galā viņš pats ļau’j pret sevi šādi izturēties, un tāpēc attieksme pret viņu ir atbilstoša. Līdzīgas situācijas rodas draudzībā, kad “draudzējas” ar cilvēku ar vairāk nomāktu ego, izmantojot kādu kā bezmaksas darbaspēku, boksa maisu, puņķu lupatiņu.
Un sliktākais, ko šeit varat darīt, ir novirzīt savus spēkus un enerģiju, lai kļūtu par “visvairāk” grupā vai attiecībās. Visgudrākais, cienīgākais, skaistākais, ticot, ka tas automātiski novedīs pie apbrīnas. Censties vairāk, strādāt, gatavot labāku boršču, vēl vairāk fitnesa – tas viss automātiski neizraisa citu cilvēku vēlmi grupēties ap cilvēku, ja tajā pašā laikā viņa Ego turpina aizsērēt.
Un sliktākais, ko var darīt ir veltīt visus savus spēkus un enerģiju, lai kļūtu par labāko kādā grupā, un cerēt, ka tas automātiski novedīs pie apbrīnas. Vairāk strādāt, gatavot labāku boršču, nodarboties vairāk ar sportu – tas neizraisa citu cilvēku vēlmi ar jums būt, ja tajā pašā laikā jūsu Ego turpina aizsērēt.
Piemēram. Klases huligāni un teicamnieki. Realitātē visi grib draudzēties ar huligāniem, jo viņi ap sevi ir radījuši cieņu, kamēr klases izcilniekus piemin tikai kontroldarbu sākumā. Lai gan teicamnieki ir klases lepnums. Tomēr viņu panākumi nepadara viņus pievilcīgus.
Un traucē tas, ka reiz jau esam nodevuši savu Ego. Un, ja mēs to esam darījuši vairāk nekā vienu reizi, tad no zemapziņas bailēm, ka citi par to uzzinās un uzreiz atklās mūsu nodevību, mēs attiecīgi rīkojamies. Tas ir, mēs ap sevi atlasām tādus cilvēkus, kuru ego ir lielāks nekā mūsējais. Pareizāk sakot, mēs neizvēlamies paši, bet apstākļi attīstās tā, ka mēs komunicējam ar tādiem cilvēkiem, lai gan mēs vēlētos sazināties ar pavisam citiem cilvēkiem. Mēs varam sūdzēties par viņu stulbumu, šaurību un vēlēties vairāk. Bet mūsu Ego nodevības apzināšanās un bailes, ka šī nodevība tiks atklāta, neļaus mums sazināties ar cienīgākiem cilvēkiem.
Tad kāpēc mūs “nodod” citi?
Viņi tikai atspoguļo mūsu pašu nodevības faktu pret mūsu Ego. Kad attiecībās cilvēks ilgstoši nostāda savas intereses zemāk par partnera interesēm, savas vēlmes zem partnera vēlmēm, savas domas un jūtas zemāk par partnera domām un jūtām, agri vai vēlu viņš saņem “nodevību”.
Un te nav runa par to, ka partneris ir slikts, viņš tikai atspoguļo mūsu attieksmi pašam pret sevi. Un mūsu Ego, lai cik nomākts tas būtu, vienmēr cenšas novērst traumatisko situāciju. Jā, izskatās pēc mistikas, bet parasti situācijas “pēkšņi” izvēršas tā, ka kāds mūs “nodod”. Ego nekad nelaiž vaļā, un vienmēr ir daudz agrīnu brīdinājuma zīmju, kurām mēs nepievēršam uzmanību.
Un Ego nav cita veida, kā samierināties ar īpašnieku, kā vien “izvilināt” citas personas nodevību. Lai īpašnieks beidzot saprot, ka viņš pats savu dzīvi ir virzījis nepareizā virzienā un ir pēdējais laiks to mainīt. Patiesībā, ja jūs tikāt nodots, tad tas palīdzēja jūsu izaugsmei! Jūsu ego izaugsmei, personības izaugsmei. Ja jūs tikāt nodots, tas nozīmē, ka esat pārcelts uz augstāku līmeni, dodot jums iespēju virzīties tālāk.
Bieži vien nodevība tiek uztverta tik sāpīgi, ka cilvēks ir gatavs par to runāt uz visām debess pusēm. Tādējādi mēģinot atrast klausītājā cilvēku ar vēl vairāk nomāktu ego.
Lai veidotu un stiprinātu savu ego nodrošiniet to, ka jūsu vēlmes, domas. jūtas un virzība jums ir pirmajā vietā un otrajā vietā partnera vai citu vēlmes. Nav jābaidās, ja, ieslēdzoties egocentrismam, no jūsu dzīves pazūd cilvēki. Gluži pretēji, tas piesaista cilvēkus.
Un noteikti nevajag jaukt egocentrismu un egoismu. Orientēšanās, pirmkārt, uz savām interesēm, savām vēlmēm un vajadzībām ir egocentrisms, bet šo vēlmju un interešu uzspiešana citiem cilvēkiem ir egoisms.
Un, kad cilvēks koncentrējas uz sevi, tad ļoti ātri nāk sapratne, ka katram cilvēkam ir tiesības uz SAVĀM interesēm. Tas padara dzīvi interesantāku, jo tavs Ego vienmēr vienosies jau no līdzvērtīga pozīcijām ar kāda cita Ego. Un tad “nodevība” nenotiks.
Un pat tad, ja attiecības izjuks, cilvēks no tām iznāks nevis kā upuris ar apspiestu ego, un partneris būs nodevējs, bet gan iznāks no tām kā cilvēks, kura intereses vienkārši atšķīrās no citu cilvēku interesēm. Un tas viss būs bez drāmas un emocionāla šoka. Būs vienmērīgs process starp pagātni un nākotni. Galu galā Ego ir mūsu patrons, mūsu draugs, mūsu Es. Ego esam mēs paši, un, ja mēs paši sevi nenodosim, tad arī citi nenodos.