“Nekad neesmu bijusi precējusies, bērnu man nav. Problēma ir tā, ka man ir šķībs deguns ar lielu, izteiktu kupri. Gan bērnudārzā, gan skolā no zēniem saņēmu tikai aizvainojošus iesaukas. Vēlāk iestājos augstskolā, bet arī tur personīgās dzīves nebija.
Pēc absolvēšanas pārcēlos pie mammas, atradu darbu savā specialitātē, taču nostrādāju neilgu laiku. Atgriezos, bet ar darbu neveicās. Pārcēlos uz galvaspilsētu, taču pēc pieciem mēnešiem man palūdza aiziet. Mēģināju atkal atrast darbu, taču neveiksmīgi – izgāzos darba intervijās. Devos uz citu pilsētu, atradu darbu, bet drīz vien nācās to pamest.
Tagad dzīvoju hostelī. Ar vīriešiem iepazīstos internetā. Savu nevainību zaudēju tikai 32 gadu vecumā. Gan smieklīgi, gan skumji. Tomēr ar partneri nopietnas attiecības neizveidojās. Nezinu, kā dzīvot un no kā iztikt. Esmu izmisumā.”
Maija, 44 gadi
Maija, jūs rakstāt, ka jūsu galvenais šķērslis personīgajā dzīvē ir deguna deformācija. Bet piekritīsiet – Barbara Streizande arī izcēlās ar nestandarta izskatu, taču tas viņai netraucēja būt mīlētai, pieņemtai, slavenai un veiksmīgai.
Varbūt ir arī kādas rakstura iezīmes, kas nav ļāvušas jums izveidot ģimeni? Protams, vīrietis pievērš uzmanību sievietes ārējam izskatam, bet viņu piesaista ne tikai tas. Vai esat mēģinājusi analizēt savas vientulības cēloņus? Jūs rakstāt, ka 32 gadu vecumā kļuvāt par sievieti un ka tas esot “smieklīgi”. Kāpēc un kam tas ir smieklīgi?
Jūs daudz pārcēlāties un mainījāt darbus, bet neko neuzrakstījāt par sevi kā darbinieci. Kādas ir jūsu stiprās puses, īpašības, prasmes? Kāpēc nācās aiziet no darba? Kāpēc pēc pieciem mēnešiem jūs “palūdza” aiziet? Vai esat analizējusi darba interviju neveiksmes? Vai jums ir kādi pieņēmumi par to?
Būtu interesanti uzzināt, kādas profesijas jūs meklējāt? Kādi bija jūsu iebildumi pret darbu? Lielās pilsētās ir lielākas iespējas atrast darbu – pamēģiniet vēl! Protams, pašreizējie pasaules notikumi visiem apgrūtina dzīvi. Tā ir smaga pārbaude. Taču jūs jau esat daudz piedzīvojusi, un tas jūs ir iemācījis cīnīties un nepiekāpties.
Šajā sarežģītajā laikā mēģiniet nezaudēt cerību, bet gan atcerēties savas prasmes, spējas un talantus. Iespējams, jūs atradīsiet sevī īpašības un zināšanas, kas ir pieprasītas arī šodien.
- “44 gadu vecumā dzīvoju hostelī: nevienam neesmu vajadzīga, nav par ko dzīvot”
- Atklāts Mišelas Trahtenbergas nāves cēlonis pēc tam, kad “Gossip Girl” zvaigzne mirusi 39 gadu vecumā
- Ko darīt, ja esat kļuvuši par “ghostinga” upuri: 5 psihologa padomi
- 10 brīdinājuma zīmes, ka tavi draugi NAV PATIESI
- “Kā pieņemt sevi 60 gadu vecumā – vienu, bez mīļotā, bez bērniem, bez ģimenes?”
