Pašā dzīves sākumā mēs esam sākuma stāvoklī un daudz neatšķiramies viens no otra. Mēs valkājam skolas formas un sapņojam, ka izaugsim un mums būs viss, ko vēlamies.
Tikai veids, kā sasniegt savus mērķus, ir atšķirīgs. Kāda veido nopietnu karjeru, un kāda meklē bagātu vīru, kas viņu uzturēs, kāda mēģina apprecēties, un kāda dod priekšroku palikt vienai, lai viņu nesaistītu nekādi pienākumi.
Tas ir garš ceļš, kurā mēs gūstam pieredzi, zināšanas, iespaidus, pārvaram un apgūstam dzīves mācības. Un, ja mūsu līdzcilvēki dzīvesveidā un domāšanā ir maksimāli līdzīgi mums, tas patiesībā nenozīmē to, ka starp šiem cilvēkiem var neizveidoties ļoti dziļa plaisa.
Reiz es piedalījos absolventu salidojumā un biju pārsteigta, cik mēs esam dažādi. Šķita, ka daži bija pārstājuši attīstīties un domāja stereotipos, bet citi bija tik daudz pavirzījušies uz priekšu un guvuši panākumus savās lietās, ka viņiem šajā sabiedrībā, atklāti sakot, kļuva garlaicīgi.
Vai veiksmīgie cilvēki bija laimīgāki par tiem, kuru dzīvē nekas īpašs nav noticis? Es nedomāju. Laime nav tas, kas tev ir, bet gan tas, kā tu jūties.
Bet, paskatoties uz savām jaunības draudzenēm, es skaidri redzēju robežu starp viņām. Un es viņas varēju sadalīt divās kolonnās – gudrās vienā virzienā, bet visas pārējās – otrā.
Un šeit ir kritēriji, pēc kuriem es to darītu.
Izskats
Gudra sieviete neuzskata sevi gudrāku par māti dabu un izskata metamorfožu ziņā ar sevi neko nedara: par deguna, lūpu un ausu formas izmaiņām nevar būt ne runas.
Kā teica rakstnieks Viktors Pelevins, jums būs jaunas acis, deguns un lūpas, taču tas neradīs jaunu kvalitāti – skaistumu. Jo skaistums ir no dabas, tas ir unikalitātē, un arī skatienā, žestos, sejas izteiksmēs. To nevar nopirkt. Pat pa daļām.
Gudra sieviete jaunāka nekļūst. Neizrāda. Viņa nemēģina pierādīt, ka 42 gadu vecumā joprojām izskatās pēc 26 gadiem, jo viņai ir ko mīlēt un cienīt savam vecumam.
Viņa nepārklājas ar zeltu un bižutēiju, lai izceltos. Viņai nemaz nepatīk izcelties, viņa neredz tam jēgu. Viņas mērķis nav visiem izrādīties vai kādu iespaidot ,vai kādu pārspēt.
Viņas dzīves pieredze iemācīja viņai nedzert ūdeni no sejas. Iesaiņojums ir blefs, galvenais ir pildījums.
Tomēr uz gudrām sievietēm ir patīkami skatīties: viņas ir ģērbtas gaumīgi, mierīgās krāsās, kas ir harmonijā viena ar otru. Šādas sievietes atpazīst sava loka cilvēkus nevis pēc pulksteņiem, apaviem un somām, bet gan pēc domu procesa koncentrēšanās – skatienā, sarauktajās uzacis, ārējā mierā.
Smiekli
Smietiekli ir viens no lielākajiem priekiem dzīvē, vai ne? Zināt, pareizi jokot – tā ir māksla. Man patīk skaļi smieties līdz es apraudos, turēt vēderu, kas no smiekliem sagriežas līdz kolikām. Bet ne vienmēr un ne visur, ne ar visiem. Ar mīļajiem – jā. Taču sabiedrībā pārmērīgi skaļi smiekli atklāj šauras domāšanas cilvēkus. Un vēl par kaut ko viņi smejas.
Kāda meitene stāstīja, kā viņa lidoja komandējumā, un lidmašīnā stjuarte nometa uz grīdas kruasānu, pacēla to, uzpūta virsū, lai putekļu daļiņas aizlido un pasniedza ar kafiju dažiem veciem cilvēkiem. Šī situācija viņu uzjautrināja, bet citi domāja, ka tur nav nekā smieklīga. Aviokompānijas personāla klaja nekompetence.
Humora izjūta attīstās un aug tāpat kā intelekta spēks. Un tas, ka kāds var nokrist, paslīdot uz banāna mizas vai banālais “vīrs atgriežas no komandējuma…” vairs nešķiet smieklīgi.
Runa un sarunu temati
Ironija, sarkasms, metaforas – tas viss būs klāt tikai inteliģentas sievietes sarunā. Un, protams, vārdu krājums un spēja saprast pusvārdu. Inteliģenta sieviete nestrīdas un nepierāda savu viedokli, saprotot, ka sarunu biedram ir tiesības uz savu viedokli.
Eleonora Rūzvelta izdarīja izcilu novērojumu:
Lielie prāti apspriež idejas. Vidēji prāti apspriež notikumus. Mazie prāti apspriež cilvēkus.
Cilvēki ir viegli iedalāmi tenku izplatītājos un tajos, kas ceļas pāri tenkām. Ir tādi, kas seko līdzi slavenību profiliem sociālajos tīklos un seko katrai viņu šķaudīšanai, un ir tādi, kurus vairāk interesē pašu dzīve.
Un viena lieta ir “preperēt” aktieru un dziedātāju rīcību, izskatu un materiālās vērtības, sniedzot viņiem savu vērtējumu, un cita lieta ir pārdomāt kultūras līmeņa degradāciju un izredzes sabiedrībā. Vai jūtat atšķirību?
Gudri cilvēki cenšas atturēties no vērtību spriedumiem un kritikas, no rupjībām un dusmām.
Kādi ir jūsu novērojumi?