Personības veidošanos lielā mērā ietekmē attiecības ar māti. Dažkārt vislielāko ietekmi atstāj tieši parasti vārdi. Ko teikt bērnam, lai viņš izaugtu harmonisks un laimīgs?
Mamma man ir devusi ļoti daudz audzināšanas procesā, un viņa joprojām man ļoti palīdz. Taču pats svarīgākais, ko viņa man ir dāvājusi, — tas ir iekšējais balss, kas tagad dzīvo manī. Tā skan manā prātā katru dienu, un tajā ir mana superspēja. Ar saviem brīnišķīgajiem vārdiem mamma manī ir iesējusi pārliecību un veseluma sajūtu.
- “TU ESI SKAISTA”
Parasti mamma to teica, kad es darīju kaut ko labu, pieņēmu pareizu lēmumu, izrādīju neatkarību vai spēka raksturu. Viņa to teica arī tad, kad biju nosvīdusi, netīra un smagi strādāju. Mamma mani iemācīja, ka patiesais skaistums dzīvo iekšpusē – labajos darbos, nevis ārējā izskatā. - “TU BŪSI BRĪNIŠĶĪGA MĀTE”
Es šo frāzi dzirdēju visu dzīvi. Mamma nemēģināja mani virzīt uz bērnu radīšanu, bet viņa redzēja manī kaut ko svarīgu. Pieaugot, es uz to paļaujos katru dienu. Dažkārt jūtos izsmelta, pārgurusi un neesmu pārliecināta, ko darīt tālāk. Bet es nekad nešaubos par sevi kā māti. - “ES TEV LĪDZIJŪTU”
Mamma vienmēr gribēja zināt, ko es pārdzīvoju. Pat ja viņa nesaprata vai nezināja, par ko ir runa, viņa juta man līdzi. Empātija rada empātiju – tas ir viens no svarīgākajiem prasmēm, ko jāapgūst bērnībā, lai vēlāk dzīvē veidotu veselīgas un veiksmīgas attiecības. - “KO TU VĒLIES DARĪT?”
Mamma nekad nenorādīja, kā man dzīvot. Ja viņai šķita, ka es sāku nomaldīties vai pieņemt nepareizu lēmumu, viņa nevis mani kontrolēja, bet gan atbalstīja. Viņa jautāja par manām domām un sajūtām, tādējādi iemācot, ka tās ir svarīgas. - “TU TIKSI GALĀ”
Kad es šaubījos un nezināju, ko darīt, mamma teica, ka uzticas man. Viņa ticēja, ka es spēšu visu atrisināt pati. Lēmumu pieņemšanas prasme ir ļoti svarīga pašapziņas veidošanai. Mamma nekad neapšaubīja manus lēmumus un ļāva man būt savai dzīves saimniecei. - “AICINI DRAUGUS”
Mūsu mājās vienmēr bija gaidīti mani draugi. Viņi varēja ierasties pat tad, ja manis nebija mājās, un zināja, ka mamma viņus laipni uzņems un pacienās. Ar šādu “atvērtās mājas” politiku viņa mani iemācīja, ka galvenais nav perfekta kārtība vai grezns ēdiens – svarīgi ir cilvēki un viesmīlība. - “ES PAR TEVI LŪDZOS”
Mamma vienmēr nēsāja līdzi lūgšanu krelles un patiesi lūdzās – par maniem draugiem, viņu ģimenēm un pat attāliem radiniekiem. Viņa iemācīja man lūgties par saviem bērniem, un tas man sniedz lielu mierinājumu. Bērni to jūt – viņiem tas dod drošības un miera sajūtu. - “ES TEVI MĪLU”
Protams, visas mammas saka šos vārdus. Bet mana mamma tos teica nemitīgi. Ja būtu kādi vēl spēcīgāki vārdi, lai izteiktu viņas jūtas pret mani, viņa tos būtu lietojusi. Taču tādu vārdu nav, tāpēc viņa tos atkārtoja atkal un atkal – kā visdziļāko mīlestības apliecinājumu. - “IZBAUDI DZĪVI”
Bērnība bija pilna prieka, rotaļu un smieklu. Kad dzīve kļūst grūta, mana sirds alkst pēc šīs sajūtas. Pat tagad, kad es vedu savus bērnus pie mammas uz nakšņošanu, viņa mani izsūta pa durvīm ar vārdiem: “Izbaudi laiku!” Un, kad atgriežos, viņa priecājas par manu prieku. Viņa man parāda – es neesmu apgrūtinājums, es esmu prieks. Un arī mani bērni ir prieks. Tas piepilda manu sirdi ar pārliecību, ka daru visu pareizi. - “ES AR TEVI LEPOJOS”
Man bija neizsakāmi laimīga bērnība, jo vienmēr dzirdēju, ka mamma ar mani lepojas – neatkarīgi no apstākļiem. Es uzaugu, ticot, ka arī pati varu lepoties ar sevi. Un es lepojos. Paldies, mamma.
- Atklāts Mišelas Trahtenbergas nāves cēlonis pēc tam, kad “Gossip Girl” zvaigzne mirusi 39 gadu vecumā
- Ko darīt, ja esat kļuvuši par “ghostinga” upuri: 5 psihologa padomi
- 10 brīdinājuma zīmes, ka tavi draugi NAV PATIESI
- “Kā pieņemt sevi 60 gadu vecumā – vienu, bez mīļotā, bez bērniem, bez ģimenes?”
- Nepieķeries vīrietim, kurš pastāvīgi pret tevi slikti izturas
